Biomaisiņi kā risinājums ilgtspējīgai pārtikas atkritumu šķirošanai

Latvija pēdējo dažu gadu laikā ir darījusi daudz, lai mūsu iedzīvotāji aktīvi sāktu šķirot tos atkritumus, kas mūsu mājsaimniecību virtuvēs paliek pāri pēc ēdienu gatavošanas. Un neapšaubāmi šogad (2022.gadā) mēs esam daudz labākā pozīcijā nekā dažus gadus atpakaļ. Tomēr bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēma mums vēl ir tikai sākuma izstrādes stadijā – bioloģisko atkritumu vākšana Rīgā ir uzsākta tikai šogad, kurpretim pārējā Latvijā tā tiks uzsākta vien nākamgad. Šo atkritumu industriālā kompostēšana šobrīd notiek tikai Rīgas apkārtnē – SIA “Getliņi EKO” poligonā Rumbulā, bet jau 2024.gadā šādas kompostēšanas iekārtas būs pieejamas vēl piecos atkritumu pārstrādes laukumos – Grobiņā, Daugavpilī, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. Taču vai ar to būs gana, lai mūsu valsts iedzīvotāji aktīvi iesaistītos un sāktu šķirot savās mājsaimniecībās radītos pārtikas atkritumus? Un vai pašreizējā likumdošanā atbalstītā sistēma ir pietiekami ērta, lai mudinātu mūs to darīt?

1.attēls. Nenodrošinot mājsaimniecībām labus pārtikas atkritumu šķirošanas risinājumus, mēs riskējam nonākt situācijā, kāda pirms gada bija Zagrebā (Horvātija)

Pirmkārt, mūs uz to mudina Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz gan samazināt apglabāto atkritumu daudzumu poligonos (55% apmērā līdz 2025. gadam, 60% - līdz 2030. gadam un 65% - līdz 2035. gadam), gan nodrošināt bioatkritumu dalītas vākšanas sistēmas ieviešanu no 2024.gada 1.janvāra visā valsts teritorijā. Taču vienlaikus Jaunā atkritumu pamatdirektīva (ES 2018/851) akcentē pārstrādes kvalitāti jeb saražoto kompostu bez smagajiem metāliem un mikroplastmasas piesārņojuma. Tas, savukārt, uzliek mums ļoti lielu atbildību izvēlēties tādu pārtikas atkritumu šķirošanas sistēmu, kas šo uzdevumu risinātu un palīdzētu mums saražot kvalitatīvu kompostu.

Eiropas uzmanība augsnes kvalitātei īpaši ir pievērsta pēdējos gados. Tas saistīts ar organisko vielu samazināšanos augsnē visā Eiropā, ko veicina neilgtspējīga zemes izmantošana, modernās lauksaimniecības prakses un klimata pārmaiņas. Tiek lēsts, ka gandrīz pusei Eiropas augsnes ir zems organisko vielu saturs, kas samazina tās spēju aizturēt ūdeni un barības vielas, kā arī uzkrāt oglekli. Būtiski, ka tas samazina zemes produktivitāti un lauksaimnieku spēju audzēt kultūraugus. Savukārt no savāktajiem bioatkritumiem veidojas komposts, kas var būt noderīgs organisko vielu avots. Šī procesa rezultātā veidojas organisko oglekļa savienojumu maisījums, kas papildina augsnes oglekļa krājumus. Lietojot kompostu atkārtoti, mēs varam palielināt organisko vielu saturu augsnē un palīdzēt uzlabot augsnes funkcijas, piemēram, struktūru, mikrobu daudzveidību un ūdens aizturēšanas spēju. Šie faktori ir svarīgi gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, un tie var novērst eroziju, eitrofikāciju un augsnes pārtuksnešošanos. Pēdējos gados klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijās (piemēram, IPCC ziņojums par klimata pārmaiņām un augsni) ir uzsvērta arī oglekļa uzglabāšana augsnē caur organiskā mēslojuma izmantošanu, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot augsnes kvalitāti, bet arī mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām.

2.attēls. Lai pārtikas atkritumu šķirošana būtu veiksmīga, tai ir jābūt ērtai mājsaimniecību virtuvēs

Norvēģija bija pirmā valsts Eiropā, kas sāka mudināt savus iedzīvotājus šķirot pārtikas atkritumus. Tas sākās 1989.gadā, kad iedzīvotājiem tika izdalīti pirmie slēgta veida spainīši, kuros glabāt pārpalikumus no ēdieniem. Pēc diviem gadiem šai sistēmai tika pievienoti arī papīra maisiņi labākai higiēnai, bet tas nerisināja milzīgo nepatīkamo smaku problēmu un bija iemesls iedzīvotāju neapmierinātībai. 1994.gadā slēgtie konteineri tika papildināti ar pirmajiem no biopolimēriem ražotājiem maisiņiem, kas uzlaboja higiēnu, bet joprojām nenovērsa aromātus. Vēl pēc četriem gadiem Norvēģijā parādījās pirmie vaļēja veida konteineri, kuri tika lietoti kopā ar biopolimēru maisiņiem. Daudz labāka higiēna, mazāk nepatīkamo aromātu un apmierinātās mājsaimniecības bija laba motivācija turpināt izstrādāt elpojošus konteinerus, līdz 2012.gadā tika izstrādāta pēdējā ventilējamā konteinera Max Air prototips ar ventilāciju, dubulto dibenu un elpojošu vāciņu. Šī sistēma, kas joprojām tika lietota kopā ar biopolimēru produktiem, nodrošināja tik labu ventilāciju, ka pilnībā novērsa savāktajos pārtikas atkritumos rūgšanas procesus un nepatīkamo smaku problēmas.

Kad Latvijā stāstām cilvēkiem par pievienotajām vērtībām no Max Air konteinera, kas tiek lietots ar biopolimēru maisiņiem, nereti pretī saņemam reakciju, it kā šis būtu zinātniskās fantastikas cienīgs stāsts. Bet patiesībā viss noslēpums ir tajā, ka groza saturam no visām pusēm piekļūst gaiss, saturs ventilējas, kā rezultātā samazinās savākto pārtikas atkritumu apjoms par apmēram 20%. Turklāt liekais šķidrums neuzglabājas konteinera apakšā, bet izžūst, līdz ar to atrisinot arī pelējuma problēmas, kuras nemitīgi ir klātesošas slēgta veida jeb bezgaisa sistēmās. Komplektā līdzi nākošie biopolimēru maisiņi pēc tekstūras nav kā plastikas maisiņi, kas ir gaisu necaurlaidīgi – tie ir tikpat elpojoši kā audums un tie ļoti veiksmīgi ierobežo tādus patogēnus kā baktērijas, vīrusus, sporas un pelējumu. Tas palīdz uzlabot higiēnu ne tikai mājsaimniecību virtuvēs, bet arī āra konteineros, kuros bioloģiskie atkritumi pēc tam tiek izmesti, un visbeidzot arī atkritumu pārvadātāju auto transportos.

3.attēls. Norvēģijas institūtā veikts pētījums, kurā salīdzināts mikroklimats slēgta un vaļēja veida konteineros ar pārtikas atkritumiem

Norvēģijas Lauksaimniecības un vides pētniecības institūts Bioforsk veica pētījumu, kurā vienādos apstākļos istabas temperatūrā tika glabāti pārtikas atkritumi slēgtā konteinerā un atvērta veida elpojošā MaxAir konteinerā. Atvērta veida konteinerā pēc 4 eksperimenta dienām svara samazinājums bija 19,5 – 22% apmērā. Uzglabāto atkritumu virsma bija sausa, bez vizuālām pelējuma pazīmēm un arī MaxAir apakšā bija ļoti maz mitruma. Tāpat netika konstatētas nekādas nepatīkamas smakas.

Šobrīd šī sistēma – MaxAir ventilējamās tvertnes kopā ar biopolimēru maisiņiem – ir pasaulē vadošā pārtikas atkritumu šķirošanas sistēma mājsaimniecībās.

4.attēls. Savākto pārtikas atkritumu daudzums Eiropas Savienības valstīs 2018.gadā

Daudzās Eiropas Savienības valstis (Norvēģija, Itālija, Anglija, Šveice, Spānija u.c.) koncentrē savu uzmanību uz pārtikas atkritumiem nevis dārza atkritumiem, kas šajās valstīs tiek šķirota tā atsevišķa atkritumu frakcija. Lai to paveiktu, mājsaimniecībām tiek izdalīti nelieli, elpojoši konteineri, kuros šķirot tikai virtuves ēdienu pārpalikumus. Šīm mājsaimniecībām tie tiek izdalīti kopā ar papīra vai biopolimēru maisiņiem. Tā kā pārtikas atkritumu blīvums ir lielāks, tos parasti savāc nesaspiestu kravas automašīnās, to savākšana ir biežāka, kas savukārt palielina iedzīvotāju iesaisti pārtikas atkritumu šķirošanā. Eiropā šādas sistēmas parasti ļauj savākt 60 – 100 kg pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā.
Lielisks piemērs ir Itālija un Norvēģija. Abas šīs valstis ir īpašas gan ar to, ka tās jau gadiem iedzīvotājiem izdala elpojošus konteinerus kopā ar biopolimēru maisiņiem, kā rezultātā 2018.gadā tās bija līderes Eiropā pēc savākto pārtikas atkritumu daudzuma kopumā, attiecīgi 47% un 45%. Šīs valstis ir īpašas arī ar to, ka tajās jau gadiem nav pieejami vienreizlietojamie plastmasas iepirkumu maisiņi, kas ļauj būtiski uzlabot savākto atkritumu kvalitāti, lai pēc tam no tiem ražotu no mikroplastmasas piesārņojuma brīvu kompostu augsnes uzlabošanai.

Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā pārtikas atkritumu dalītu vākšanu uzsāka 2017.gada vidū, aptverot gandrīz visus iedzīvotājus. Tomēr savākto atkritumu rādītāji bija zemi dēļ neefektīvas un iedzīvotājiem neērtas atkritumu šķirošanas sistēmas. Saprotot, ka pilsēta nesasniegs ES direktīvu mērķus, tika veikta milzīga tirgus izpēte, analizējot dažādas atkritumu savākšanas sistēmas mājsaimniecībām. Izpētes rezultātā Kopenhāgena nolēma pāriet uz bio atkritumu vākšanas sistēmu ar biopolimēru maisiņu palīdzību. Šobrīd pilsēta bez maksas iedzīvotājiem ir izdalījusi 320 000 ventilējamos MaxAir grozus kopā ar biopolimēru maisiņiem. Kopumā pašvaldības izmaksas, dalot šos maisiņus iedzīvotājiem bemaksas, nepārsniedz 5 EUR uz vienu mājsaimniecību gadā. Turklāt caur šo sistēmu pilsēta saviem iedzīvotājiem ir devusi svarīgu signālu un izpratni, kas veicinājis šķirošanas paradumu maiņu.

Tā sauktā “itāļu shēma” tiek izmantota arī Francijā. Parīzē 2017.gadā pilotprojekta ietvaros divos mikrorajonos tika izdalīti ventilējamie konteineri ar kompostējamiem maisiņiem, aptverot kopumā 130 000 iedzīvotāju. 2019.gadā šī sistēma tika paplašināta uz vēl 185 000 iedzīvotāju, kopumā aptverot 315 000 parīziešu. Pirmie rezultāti ir parādījuši lielisku savākto bioatkritumu kvalitāti.

Grieķija divos ES finansētos projektos testēja pārtikas atkritumu dalītu vākšanu, izmantojot “no durvīm līdz durvīm” sistēmu, kuras pamatā ir ventilējamie virtuves konteineri ar kompostējamiem biopolimēru maisiņiem. Pirmais projekts notika Atēnās un Kifisijā 2014.gadā. Atēnās no 4150 iedzīvotājiem 22 mēnešu laikā tika savāktas 186 tonnas pārtikas atkritumu, t.i., 25 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Otrs projekts tika izmēģināts Halandri, kura kopš 2018.gada ir sasniegusi daudz labākus šķirošanas rezultātus. Grieķija plāno paplašināt šo sistēmu, aptverot ap 40% valsts iedzīvotāju.

Īrija 2014.-2015.gadā īstenoja izpratnes veicināšanas programmu Sligo pilsētā un tās apkaimē. Šī programma ietvēra izglītošanu par “no durvīm uz durvīm” sistēmu, elpojamo grozu un kompostējamo maisiņu izdali, kā arī vietējo plašsaziņas līdzekļu un pasākumu izmantošanu. Izmēģinājuma beigās iedzīvotāju līdzdalība un organisko atkritumu savāktais apjoms bija divkāršojies, pārtikas atkritumu piesārņojums ar plastmasu bija samazinājies no 18% līdz 1%, savukārt organisko atkritumu daudzums nešķirotajos atkritumos bija samazinājies par 10%.

Kopš 2021.gada šo sistēmu ir sākusi izmantot arī Igaunija, bezmaksas izdalot elpojošos konteinerus ar biopolimēru maisiņiem gan galvaspilsētā Tallinā, gan otrā lielākajā valsts salā Hījumā.

Aprites ekonomika mūsdienās ir daudz un plaši izmantots termins, tomēr brīdī, kad tas tiek pieminēts kontekstā ar kompostējamiem maisiņiem, tas iegūst patiešām jēgpilnu skanējumu. Te mēs atkāpjamies no gadiem piekoptā “Ņem-Lieto-Izmet” modeļa un pārejam uz videi draudzīgu noslēgta cikla ekonomiku. Aprites ekonomikā materiāliem ir jābūt atjaunojamiem un to dzīvescikla beigās tie ir atkārtoti izmantojami. Bioloģiskajā aprites ekonomikā pārtikas un citi organiskie materiāli tiek sadalīti kompostā, ko pēc tam var izmantot augsnes bagātināšanai, samazinot mākslīgā mēslojuma un apūdeņošanas izmantošanu.

Augsne nav atjaunojams resurss. Lai izveidotos 10cm biezs zemes slānis, ir nepieciešami vairāk kā 2000 gadi. Tai pat laikā mūsu eksistence ir atkarīga no augsnes – visa pārtikas ražošana sākas augsnē, tā saista arī milzīgu daudzumu CO2, kas citādi nonāktu atmosfērā. Ja pašvaldības pārtikas atkritumu savākšanai izmanto tradicionālos plastmasas maisiņus, tad to paliekas piesārņo lauksaimniecības zemes, un šis piesārņojums gadu no gada uzkrājas un padara mūsu augsnes nabadzīgākas. Piemēram, šobrīd Spānija valsts dienvidos saskaras ar milzīgu daudzumu plastmasas piesārņojuma augsnē. No savāktās plastmasas tikai 2% pasaulē tiek izmantoti pārstrādei tam pašam mērķim atkārtoti un tikai 12% tiek pārstrādāti jeb atkārtoti izmantoti sliktākas kvalitātes izstrādājumā kā oriģinālais. Lielu daļu no plānās plastmasas iepakojuma, ko mēs izmantojam pārtikas iepakošanai, ir grūti pārstrādāt atkārtoti, turklāt bieži tā ir pārklāta ar pārtikas produktu atliekām.

Bioloģiski noārdāmā plastmasa Mater-Bi ir izstrādāta, lai organiskos atkritumus novirzītu no atkritumu izgāztuvēm un sadedzināšanas iekārtām uz bioloģisko sadalīšanos, tādējādi radot kompostu augsnes uzlabošanai un metāna gāzi, ko pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji var izmantot kā resursu vides infrastruktūras uzturēšanai. Noārdāmie maisiņi kompostēšanās rezultātā pārvēršas par ūdeni, CO2 un humusu. Iepakojumu, kas ir izgatavots no kompostējamas bioplastmasas, var pārstrādāt visa veida kompostēšanas iekārtās, kuras ir vai tiek plānotas uzstādīt Latvijā. Un tas ļaus nākotnē biopolimēru iepakojumu savākt kopā ar pārtikas atkritumiem un kompostēt.

5.attēls. Kompostējamo bioplastmasas maisiņu un papīra maisiņu salīdzinājums

Pārtikas atkritumu šķirošana papīra maisiņos ir tā vadlīnija, ko Latvija savā likumdošanā pieļauj kā instrumentu organiskā materiāla ievākšanā. Tomēr šī papīra maisiņu sistēma ir ne vien neērta no lietošanas aspekta, kur saskarē ar slapjiem pārtikas atkritumiem papīra maisiņš izjūk, bet šo maisiņu ražošanas process ir neilgtspējīgāks par kompostējamiem maisiņiem. Tas nozīmē, ka papīra maisiņu pārvadāšanai vai uzglabāšanai ir nepieciešams piecas reizes lielāka platība, to ražošanā tiek izmantots trīs reizes vairāk enerģijas un patērēts 50 reizes vairāk ūdens resursu kā ražojot biopolimēru maisiņus. Un visbeidzot, kopā ar papīra maisiņiem tiek saražots vairāk kā desmit reizes lielāks emisiju apjoms kā kompostējamiem maisiņiem. Salīdzinot papīra un biopolimēru maisiņus, ir jāņem vērā arī kultūru ātraudzība – lai saražotu kompostējamos maisiņus, tam ir nepieciešamas tādas ātraudzīgas kultūras kā kukurūza, kurpretī pat visātrāudzīgākais bērzs šajā skrējienā atgādina vien kuslu gliemezi.

Eiropā iestāde, kas izsniedz sertifikācijas kompostējamiem biopolimēru produktiem, ir TUV Austria. Šīs sertifikācijas tiek izsniegtas, pamatojoties uz Eiropas standartiem EN 13432 un EN 17033.
EN 13432 standarts sertificētajiem produktiem nodrošina šādas obligāti klātesošas īpašības:

• bioloģiskā noārdīšanās, kā rezultātā materiāls metaboliski pārvēršanas par ūdeni, oglekli un humusu,
• kompostēšanās process, kā rezultātā mikroorganismi kompostē bioplastmasu tieši tāpat kā to dara ar pārtikas pārpalikumiem,
• sadalīšanās spēja, kur ir nepieciešami tādi mikroklimatiskie apstākļi kā mitrums, siltums un mikroorganismu ietekme,
• smago metālu neesamība kompostēšanās procesa noslēgumā,
• plastmasas, mikroplastmasas vai citu kaitīgo vielu neesamība kompostēšanās procesa noslēgumā

EN 17033 savukārt izmanto iepriekš minēto EN 13432 kā sākumpunktu un nosaka papildu prasības bioloģiskai produkta noārdīšanai zemākas temperatūras apstākļos.
Atbilstoši šiem standartiem, produktiem tiek piešķirti sertifikāti –

1. OK Home compost sertifikācija, kas produktam pieprasa vismaz 90% noārdīšanos 12 mēnešu laikā apkārtējās vides temperatūrā (tai skaitā tajās klimatiskajās zonās, kas ir ar izteiktām ziemām),
2. OK Industral compost sertifikācija, ko no iepriekšējā Home compost sertifikāta atšķir vajadzība pēc augstākas temperatūras sadalīšanās procesā (ap 70C). Pie noteiktiem mikroklimatiskajiem apstākļiem (mitrums, siltums, mikroorganismi), produkta sadalīšanās laiks ir 45 dienas.
3. OK Soil compost sertifikācija, kas tiek piešķirta lauksaimniecībā izmantojamām augsnes pārklāšanas plēvēm, kuras var iestrādāt augsnē un tur to paliekas arī kompostē mikroorganismi. Ar Soil compost sertificētiem produktiem ir noteikta noārdīšanās prasība līdz 90% apmērā 2 gadu laikā, pie vidējās temperatūras 20-25C.

Eiropas Parlamenta un Padomes sagatavotā direktīva ES 2018/851 paredz atbildību no dalībvalstīm ne vien par savākto pārtikas atkritumu apjomu no viena iedzīvotāja, bet tā runā arī par pārstrādāto bioatkritumu kvalitāti. Un šī ir sadaļa, par ko šobrīd no likumdevējiem bažas publiskā telpā nedzirdam, bet... vajadzētu gan dzirdēt. Proti, ja līdz šim ar nekvalitatīvu kompostu, kas ir pilns ar mikroplastmasu, mēs varējām noklāt poligonu kalnus kā sedzējmateriālu, tad no 2024.gada komposts, ko izmanto augsnes uzlabošanai, tiks ieskaitīts kā pārstrādāts tikai tad, ja tā izmantošanas rezultātā netiek nodarīts kaitējums lauksaimniecības zemēm. Un te mēs atkal atgriežamies pie tā, cik svarīgi jau sākumā ir iegūt maksimāli tīru organisko materiālu no iedzīvotājiem. Mēs nevaram gaidīt labu kompostu, ja tajā ievietojam sliktu izejmateriālu. Tādēļ pašvaldībām īpaši svarīgi ir domāt par signāliem, kas veicinās iedzīvotāju iesaisti. Citu valstu līdzšinējā pieredze pierāda, ka tas ir iespējams. Un ir būtiski, lai mūsu valsts likumdevēji, pašvaldību pārstāvji un atkritumu pārstrādātāji, mums dotajā laikā līdz 2024.gada 1.janvārim, šajā pieredzē ieklausās, izveidojot kvalitatīvas, funkcionālas, iedzīvotājus motivējošas un saprotamas sistēmas pārtikas atkritumu šķirošanai mājsaimniecībās.

Izmantotās literatūras saraksts:
https://biconsortium.eu/sites/biconsortium.eu/files/documents/BIC-ZWE%20report%20-%20Bio-waste%20generation%20in%20the%20EU%20-%20current%20capture%20and%20future%20potential.pdf
https://www.eea.europa.eu/lv/signali/signali-2018-1/raksti/augsne-zeme-un-klimata-parmainas
https://www.ipcc.ch/srccl/
https://biobagworld.com/products/waste-management/
https://biobagworld.com/environment/biobag-waste-management/
https://biobagworld.com/blog/role-bioplastic-circular-economy/
https://www.compostnetwork.info/policy/biowaste-in-europe/separate-collection/
https://en.tuv.at/sectors/sustainability/
https://www.european-bioplastics.org/bioplastics/standards/certification/