Bioplastmasas maisiņā, bet ne bio atkritumos

Šoreiz gribam parunāt par tēmu, ko parasti publiski vairās cilāt – par kakām. Precīzāk, kāpēc lolojumdzīvnieku fekālijas ir ieteicams savākt bioloģiski noārdāmos maisiņos, bet vienlaikus tās nedrīkst mest bio atkritumos.

Ja pieņemam, ka suns dienā kakā 2,5 reizes, tad suņa saimniekam gadā ir nepieciešami 912 maisiņi. Gandrīz 1000 maisiņu ar fekālijām, kas paliks vidē vismaz 15 gadus, sadaloties mikroplastmasā un citos vidi nelabvēlīgi ietekmējošos elementos, un radot noslogojumu atkritumu pārstrādei. Piemēram, poligonā plastmasa tiek nereti sadrumstalota (šrēderēta), pēc kā daļa plastmasas atlieku ar vēju izplatās apkārtējā vidē, nonāk notekūdeņos un to apēd arī poligonus apmeklējošie dzīvnieki, lielākajā daļā putnu (kaijas, gulbji, stārķi u.c.).

Daudz zaļāks risinājums ir tieši šim nolūkam radītie bio plastmasas maisiņi. Tie izcili pilda savu fuknkciju – aiztur smakas un mitrumus, nodrošina augstu higiēnu un ērtu lietošanu. Un vienlaikus uz kukurūzas cietes bāzes ražotie maisiņi dažu mēnešu laikā līdz ar fekālijām sadalīsies un pilnībā izzudīs, nenodarot videi nekādu kaitējumu.

Vai fekālijas bioplastmasas maisiņos drīkst izmest bio atkritumos?

Nē! Lai arī gan maisiņi, gan to saturs pilnībā noārdās, pastāv augsts risks tam, ka fekālijās var būt tādi patogēni kā vīrusi, baktērijas un parazīti. Tie var izdzīvot kompostēšanas procesā (jo temperatūra kompostējoties nav tik augsta), lai tos droši iznīcinātu, radot risku, ka patogēni varētu nokļūt kompostā, kas tiek iegūts no bio atkritumiem un pēcāk iestrādāts augsnē, un caur to savukārt salātos un gurķos, kas izaug šajā kompostā.

Tas attiecas arī uz kaķu tualetes kastes saturu – arī šos atkritumus nedrīkst mest pie bioloģiskajiem atkritumiem, bet tie liekami sadzīves atkritumu konteinerā.

Ar ilgtspējīgu attieksmi

Pēc iespējas izvairīties no plastmasas maisiņu lietošanas ikdienā ir efektīvākais un ilgtspējīgākais veids, kā samazināt mikroplastmasas un citu kaitīgo elementu nonākšanu vidē. Izvēlēties alternatīvus risinājumus, kas sadalās vidē (bioplastmasa, papīrs), pēc iespējas atteikties no maisiņa (piemēram, banānu ķekars veikalā nav obligāti jāiepako maisā) vai izvēlēties atkārtoti lietojamas alternatīvas kā auduma maisiņus iepirkumiem vai depozīta traukus ēdināšanas nozarē.