#biovaig rezultāti un secinājumi – ko mēs ieguvām no šī pilotprojekta?

Kopumā pilotprojekta #biovaig rezultāti ir skaidri parādīja – projektā iesaistītās mājsaimniecības bio atkritumu konteinerus piepildīja straujāk kā gaidījām, kurpretī iedzīvotāju ieguvums no tā ir sadzīves konteineru un maksas par atkritumiem samazinājums. Tomēr bez šī pilotprojekts ir devis vēl vairākas atziņas, par kurām vairāk stāstīsim šajā rakstā.

Sākotnējie mērķi

Pilotprojekta organizatorisko pusi izpildīja kopumā septiņi projekta biedri: CleanLiving.lv, mūsu ražotājs BioBag, Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas dome, divi atkritumu apsaimniekotāji (CleanR un Eco Baltia vide) un visbeidzot arī Getliņi EKO atkritumu poligons, uz kuru tika nogādāti šī projekta atkritumi.

Kopumā #biovaig piedalījās ap 4000 rīdzinieku vairākos Rīgas mikrorajonos no vairāk nekā 1700 mājsaimniecībām. Katra mājsaimniecība bezmaksas saņēma speciālu spainīti bio atkritumu šķirošanai kopā ar 50 kompostējamiem maisiņiem.

No šī projekta mēs sagaidījām kopumā 3 sasniegtus mērķus:

1. padarīt bioloģisko atkritumu šķirošanu ērtu lietotājam, kā rezultātā iegūt ap 20 000 kg pārtikas atkritumu mēnesī (aprēķins balstās uz pieņēmumu, kur no vienas mājsaimniecības nedēļas laikā tiktu savākti vidēji 3 kg bioloģiskie atkritumi),
2. uzlabot ievākto bioloģisko atkritumu kvalitāti, kā rezultātā bio maisiņos sašķiroto materiālu bija plānots savākt ar 90 – 95% tīrības pakāpi,
3. maksimāli samazināt nepatīkamo smaku apjomu ne tikai mājsaimniecībās, brūnajos bio atkritumu konteneros, bet arī atkritumu apsaimniekošanas pārvadātājumu automašīnās.

Projekta izpildījums

Lai nodrošinātu, ka pilotēto mājsaimniecību bio atkritumi tiktu nodalīti atsevišķi, lai tos pēc tam varētu vērtēt, atkritumu apsaimniekotāji radīja atsevišķus maršrutus, kuru laikā tika izvesti bio atkritumu konteineri un uzreiz nogādāti Getliņos.

Savukārt, lai noteiktu, cik laba ir nodoto bio atkritumu kvalitāte, Getliņos kopumā divas reizes tika veikta atkritumu morfoloģiskā analīze, vērtējot izlases kārtībā piegādāto biomasu. Šī vērtēšana notika novembra sākumā un decembra vidū, attiecīgi projekta 4.un 10.nedēļā.

Pirmajā analizētajā materiālā (kopumā 244kg) mēs redzējām, ka iedzīvotāji bio atkritumus ir nodevuši gan bio maisiņos (45%), gan bez iepakojuma (33%), gan lūkojuši tos sapakot papīra vai plastmasas iepakojumos (20%). Pārējo masu sastādīja piejaukumi. Iedzīvotāji, kuri bio atkritumus bija šķirojuši kompostējamos maisiņos, sasniedza ļoti labu tīrības pakāpi – tikai 0,21% starp tiem bija piejaukumi, tādi kā salvetes, avīzes, plastmasas maisiņi un diemžēl arī viena baterija.

Otrajā analizētajā materiālā (kopā 355kg) atkritumi bio maisiņos bija jau 60% apjomā, bez iepakojuma iedzīvotāji bija šķirojusi 26% apjomā, bet plastmasas maisiņos – 17%. Pārējā daļa bija piejaukumi, starp kuriem ļoti izcēlās mājdzīvnieku īpašnieki, iemetot biomasā kaķu tualetes saturu. Sašķirotajos bio maisiņos piejaukumi šoreiz bija vēl mazāk – tikai 0,14% apjomā, kuri sastāvēja no plastmasas maisiņiem un papīra salvetēm.

Sasniegtie rezultāti

Pilotprojekta rezultāti divos no nospraustajiem mērķiem bija pārsniegti, bet vienā tie tika sasniegti 50% apmērā:

1. ja sākotnēji mēs plānojām no vienas mājsaimniecības saņemt ap 3 kg bio atkritumu nedēļā, tad, vērtējot kopējo nodoto apjomu, mēs secinām, ka esam sasnieguši tikai pusi no plānotā, t.i., nodotā biomasa no mājsaimniecības nedēļā bija tikai 1,5 kg,
2. kvalitātes rādītāji tika pārsniegti. Ja sākotnēji mēs cerējām uz 90%, klusi cerot, ka varbūt būs tomēr visi 95%, tad šobrīd ir skaidrs, ka mūsu ekspektācijas tika pārsniegtas un bio maisiņos iedzīvotāji bija šķirojuši izcili, sasniedzot 99% tīrības,
3. mūsu mērķis bija arī uzlabot higiēnu un samazināt aromātus, un projekta noslēgumā atkritumu apsaimniekotāji atzinīgi vērtēja gan šo smaku samazinājumu, gan arī citus ieguvumus –

• • ziemā bio atkritumi neiesala brūnajos konteineros un tos bija vieglāk izvest,
  • paši konteineri bija daudz tīrāki un tos bija retāk jāmazgā,
  • būtiski samazinājās mušu kāpuru daudzums, un konteinerus varēja retāk dezinficēt.

Panāktās izmaiņas

Ja pilotprojekta sākumā Getliņi bija noraidoši pret bio atkritumu šķirošanu ar kompostējamo maisiņu palīdzību, tad projekta noslēgumā, redzot, cik tīru biomaisu var iegūt ar iedzīvotājiem ērtas un viegli saprotamas šķirošanas sistēmas palīdzību, atkritumu pārstrādātāji savu pozīciju kardināli ir mainījuši. Ja pirms tam Getliņos bio atkritumus varēja nodot tikai bez iepakojuma vai papīra maisiņos (zem 75.koda), tad pēc pilotprojekta Getliņi ir piešķīruši atsevisķu kodu (76.kods) tai biomasai, kas ir šķirota kompostējamos bio maisiņos, un šobrīd ļoti labprāt pieņem savā pārvaldībā šos atkritumus.

Šīs ir pirmās izmaiņas, kas šobrīd ir visredzamākās, tomēr mēs sagaidām, ka jau drīzā nākotnē šī projekta rezultātā parādīsies vēl citas izmaiņas gan iedzīvotāju šķirošanas ērtības veicināšanai, gan arī likumdošanā.

Galvenie secinājumi

Tam, kādēļ mūsu nospraustie mērķi netika sasniegti 100% apmērā, ir kāds ļoti svarīgs iemesls – informēšanas kampaņas neveiksmes pašā pilotprojekta uzsākšanas sākuma stadijā. Un šo sadaļu mēs vēlamies ar nožēlu, bet tomēr akcentēt, jo šī pieredze skaidri parāda, ka ir svarīgi iedzīvotājam iedot rokās informatīvo materiālu, kurā ir izskaidrots, kādas priekšrocības dod iedotie spainīši un bio maisiņi, ko tajos drīkst likt iekšā, ko nē un galu galā – kāda šim procesam ir jēga kopumā. Mūsu gadījumā dažādu iemeslu dēļ šī informēšanas kampaņa nenoritēja pilnvērtīgi, kas ietekmēja mērķa sasniegšanu par savākto apjomu.

#biovaig ir parādījis vēl kādu būtisku problēmu, un tā ir plastmasas klātbūtne nodotajos bio atkritumos. Mums no projekta ir dažas lieliskas bildes ar pārpildītiem brūnajiem konteineriem, kuros bio maisiņi ir glīti sagūluši viens otram virsū. Un tomēr pat šādās bildēs mēs varam redzēt, ka bio atkritumi ir šķiroti arī plastmasas maisos, kas pēcāk rada piesārņojumu gala kompostā, ko savādāk varētu izmantot augsnes ielabošanai. Itālijā šobrīd plastmasas iepirkumu maisi tirdzniecības vietās ir aizliegti pilnībā, un šis ir tas virziens, kurā arī Latvijai ir nepieciešams iet.

Nobeigumā

Šis pilotprojekts parādīja, ka šķirošana sākas virtuvē, un tā darbojas, ja instruments, ko nododam iedzīvotājam, ir ērts un cilvēkam viegli saprotams. Aptaujātie pilotprojekta dalībnieki ir atzinuši, ka šķirot ir ērtāk, ja lieto bkompostējamos maisiņus, jo tie samazina smakas un netīrumus, ko nereti rada bio atkritumi savu īpašību dēļ. Pilotprojekts sevi ir attaisnojis  ar izmērāmiem rezultātiem - bio konteineru izvešanas reizes bija jāpalielina, savukārt sadzīves konteineri kļuva tukšāki, līdz to skaitu varēja samazināt līdz vienam, kas bija reāls ietaupījums ikmēneša rēķinā.

Šajā pilotprojektā īpašais bija iespēja izvērtēt pilnu bio atkritumu šķirošanas ciklu – no mājsaimniecību virtuvēm līdz konteineriem pie to mājām, un līdz pat poligonam, kas deva iespēju pārliecināties, ka citu valstu pieredze bio atkritumu šķirošanā var būt tikpat veiksmīga arī Latvijas vidē.