Ekomarķējuma patiesie ieguvumi

Vai Tu vēl esi to cilvēku starpā, kurš ikdienā izvēlas lietot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, higiēnas preces, un arī pārtikas produktu dabīgumam nepievērs īpašu uzmanību? Vai esi domājis, ko viss šis kokteilis nodara Tavam organismam?

Mūsdienās daudz dzirdam, ka eko ir labs, bet tas, kas nav eko - ir slikts. Vai tiešām tas tā ir? Kas mainīsies manā un tavā dzīvē, ja ikdienā pievērsīsim uzmanību tam, ar ko tīram savu māju, ar ko mazgājam savu apģērbu, ar ko mazgājamies paši? Vai tam tiešām ekoloģisku produktu lietošanai ir tik liela loma cilvēka dzīvē un jo īpaši nākamo paaudžu dzīvēs, kas nāks pēc mums?

Ekoloģisku produktu tematika ir kļuvusi par modes trendu, taču CleanLiving uzskata, ka tam ir milzīga nozīme ne jau trendīguma dēļ. Par ekoloģisku dzīvesveidu apkārt runā ne tikai tamdēļ, lai mudinātu iedzīvotājiem iegādāties ekoloģiskās preces, kas bieži vien ir dārgākas par produktiem, kuru sastāvā ir ķīmiskas sastāvdaļas, bet arī tamdēļ, ka tās tiešām var būtiski ietekmēt gan cilvēka veselību un labsajūtu, gan apkārtējo vidi un ekosistēmu kopumā.

Rakstā apskatīsim, kas varētu mainīties Tavā un arī Tavu tuvinieku dzīvēs, ja ikdienā pāriesi uz ekoloģisku produktu lietošanu.

Samazināsies alerģiju riski gan Tev, gan Taviem bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem utt. Viena no veselības problēmām, kam par iemeslu var būt sadzīves ķīmijas izmantošana telpu uzkopšanai, ir alerģiju riski. Un, kā zināms, mūsdienās gandrīz katrā bērnudārza grupiņā vai skolā katrā klasē ir kāds bērns vai vairāki bērni, kam ir novērotas dažādas alerģijas. Viens no alerģiju izraisītājiem ir smaržvielas, kuras pievienotas kosmētikas līdzekļiem, sadzīves ķīmijai, mazgāšanas līdzekļiem, kā arī to sastāvā esošās krāsvielas. Reakcija uz alergēniem var būt dažāda - apsārtums vietās, kur viela nonākusi saskarsmē ar ādu, izsitumi, ekzēma, nātrene, lokāls iekaisums. Parasti simptomus izdodas novērst, ja likvidē saskarsmi ar alergēnu, kas tos izraisījis. Par alerģijām video sižetu skaties šeit. Lai arī informācija ir sagatavota jau 2017. gadā, tā joprojām ir aktuāla arī šodien. Alergoloģe Ieva Cīrule stāsta, ka  “pēdējos 20 gados ir noteikti pieaudzis alerģisko cilvēku skaits. Agrāk tādu bija daudz mazāk. To ietekmē ģenētiskais stāvoklis, kāds kuram cilvēkam ir, un apkārtējā vide – gan piesārņojums, dažādas ķīmiskās vielas, kas ir ikdienā sadzīvē kopā ar mums jau 50 gadus. Tas jau ir ietekmējis vecākus, ģenētisko materiālu, ko vēlāk saņem bērni”. Tātad, ja mēs šodien izmantojam ķīmiskus tīrīšanas līdzekļus, higiēnas preces un pārtikas produktus, mēs uzņemam šīs kaitīgās vielas savā organismā, daļu mūsu organisms ir spējīgs izvadīt no organisma, bet daļa kaitīgo vielu paliek mūsos un tiek nodota nākamajām paaudzēm. Pat tad, ja šīs kaitīgās vielas, kuras ir uzkrājušās Tavā organismā konkrētā brīdī nenodara kaitējumu Tev, nav nekādas garantijas, ka tās nenodarīs būtisku kaitējumu cilvēkiem, kurus Tu radīsi. Ja tu domā, ka Tu jau vairs bērnus neradīsi, tad padomā - Tev iespējams ir bērni un mazbērni, kuri brauc ciemos un elpo to saķīmiķoto gaisu, kas radies mājas tīrīšanas rezultātā. Un viņu dzīve arī var tikt ietekmēta. Ļai arī ķīmiskās vielas ir mums visapkārt, vistiešākā saskare ar šīm vielām tomēr ir brīdī, kad mēs tīrām, mazgājamies paši, lietojam kosmētiku vai ēdam. Tieši šīs lietas aizstājot ar ekoloģisku produktu, varam jau šobrīd saudzēt savu, bērnu un arī bērnubērnu veselību.

Samazināsies smago metālu un parabēnu koncentrācija Tavā organismā. Mūsdienās ikviens ir pamanījis, ka aizvien biežāk saskaramies ar dažādu audzēju riskiem. To rašanos, lielā daļā gadījumu, vistiešākajā mērā ietekmē arī mūsu dzīvesveids un tas, ko caur dažādiem produktiem burtiski uzsūcam savos organismos. Kā par kosmētiku un higiēnas precēm savā portālā raksta Zalā Brīvība: “Plašāk lietotās bīstamās ķīmiskās vielas ir: triklozāns, ftalāti un parabēni. Daudzās precēs, lai pagarinātu to derīguma termiņu, tiek lietoti arī toksiski konservanti, tostarp tādi, kas izdala formaldehīdu (iespējamu vēža izraisītāju). Dermatologi uzskata, ka konservanti ieņem otro vietu ādas kairinājumu izraisīšanā. Virkne kosmētikā lietoto krāsvielu var izraisīt alerģijas un kairinājumus. Krāsvielas var saturēt arī svina acetātu. Svins ir smagais metāls, kas ir indīgs un bojā nervu sistēmu. Ir noteiktas aptuveni 100 dažādas potenciāli alerģiskas un noturīgas ķīmiskās vielas, kuras uz iepakojuma tiek norādītas kā parfume (smaržvielas). Paplašinās arī antibakteriālu vielu patēriņš. Zinātnieki ir nobažījušies par saikni starp šo produktu lietošanu un to, ka palielinās pret zālēm izturīgu mikrobu izplatība. Bez šīm vielām ir vēl ļoti daudz citu potenciāli bīstumu vielu, ko mēs ikdienā lietojam, neapzinoties draudus. Šeit dažas no tām ir aprakstītas.” 2012. gadā medicine.lv rakstīja, ka: “Daudzcēloņu teorija audzēja izcelsmi saista ar vairāku faktoru iedarbību uz organismu (ķīmiskie un fizikālie kancerogēnie faktori, onkovīrusi, jonizējošais starojums, kā arī faktori, kas saistāmi ar pārmaiņām pašā saslimušajā organismā, - hormonālā līdzsvara traucējumi, embrionālās attīstības defekti, hroniska iekaisumu sekas). Audzēji sastopami kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem; to izplatības biežums cilvēkiem, pēc statistikas datiem, pēdējos gadu desmitos pieaug, it īpaši lielpilsētās. Šo pieaugumu bieži uzskata par relatīvu un cenšas izskaidrot ar audzēju pilnīgāku diagnostiku, precīzāku uzskaiti, iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanos, bērnu mirstības samazināšanos; tomēr saslimstība ar dažām audzēju formām (piem., ar plaušu vēzi) pēdējos gadu desmitos pieaug, it sevišķi industriāli attīstītās valstīs (Anglijā, ASV).”

Samazināsies uzturā lietojamā ūdens piesārņojums. Kā 2019. gada 22. martā rakstīja portāls Sputnik “Ūdens resursus lielā mērā ietekmē apģērba mazgāšana, tostarp arī Latvijā. Pētījumi liecina, ka tikai ceturtajai daļai ūdens Latvijā ir augsta kvalitāte, lielākā daļa ūdens resursu ir vidējas kvalitātes un līdz pat 20% ūdens ir piesārņots.”

Vai esi domājis, kā Tu piesārņo ūdeni?

• Veļas mazgāšana - izmantojot ķīmiskos veļas mazgāšanas līdzekļus un mīkstinātājus
• Trauku mazgāšana - trauku mazgāšanas līdzeklis, mazgājot ar rokām, vai trauku mazgājamajā mašīnā ievietojamais
• WC poda mazgāšanas līdzekļi
• Grīdas mazgājamie līdzekļi - arī tie pēc izmantošanas tiek izlieti un nonāk dabā.
• Higiēnas preces – ziepes, šampūns, zobu pasta utt.

Iespējams, ir vēl kādi līdzekļi, kurus izmantojot, tie nonāk dabā un kaitē ūdens kvalitātei, jo lielākoties, lai arī attīrīti, tie tomēr nonāk atpakaļ ūdenstilpnēs. Ja dzīvo mājā, kur šos ūdeņus dažkārt vienkārši izlej laukā vai tie nonāk kanalizācijas tvertnēs, tad tā rezultātā tomēr tiek piesārņota apkārtesošā augsne un gruntsūdens, tas varētu būt citādi ja pārietu uz ekoloģisku produktu lietošanu ikdienā.

Vienlaikus zinātniece Denise Delvalje no Panamas Universitātes ir veikusi pētījumu par Daugavas ūdens kvalitāti, un pētījuma rezultāti vismaz plastmasas piesārņojuma ziņā ir vairāk kā šokējoši. Portālā Latvijas Sabiedriskie mēdiji ir publicēts video ar zinātnieces secinājumiem. “Tās ir plastmasas daļas, kas cilvēka acij nav saskatāmas”, saka zinātniece. “Tas, ko es atradu ūdens paraugos, pamatā bija plastmasa šķiedras formā, visticamāk, tā upē nonāk drēbju mazgāšanas rezultātā mājsaimniecībās. Es nevaru izdarīt secinājumus ciparos vai noteikt mikroplastmasas piesārņojuma koncentrāciju Daugavā, jo pētījums bija kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs,” stāsta zinātniece.” Zinātniece arī uzsver ka Latvijā Daugavas ūdens tiek izmantots pārtikā un tamdēļ ir ļoti būtiski pētīt un saprast kāda kvalitāte ir ūdenim ko izmantojam ikdienā. Plastmasas daļiņas tika atrastas visos paraugos kuri tika ņemti no Daugavas. Video vari noskatīties šeit.

Diemžēl Latvijā šobrīd trūkst visaptveroša monitoringa zinātnisku pētījumu un mērījumu formā, lai viennozīmīgi izdarītu secinājumus par to, kādas tieši piesārņojošās vielas Latvijas ūdenstilpnēs vēl ir sastopamas.

Saglabāsies veselīgāka bioloģiskā daudzveidība ūdeņos. Veidojoties ūdens piesārņojumam, daļa ūdenī mītošo būtņu nespēj tajā izdzīvot un iet bojā, izzūd. Otra problēma, kas nāk tam līdzi, ir zivis - daļa zivju apēd kaitīgās ūdenī esošās ķīmiskās vielas un atkritumus (vai arī sīkbūtnes, kas no šīm vielām ir pašas barojušās). Rezultātā viss šis ķīmiskais kokteilis uzkrājas zivju organismos, kuras mēs savukārt lietojam savā pārtikā. Kā skaidroja Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšējo ūdeņu nodaļas direktors Jānis Šīre: “Pētot ūdens resursus, tiek ņemti vērā dažādi faktori: tiek pārbaudīti ūdens, kā arī ūdens augu un dzīvnieku paraugi. Piemēram, nesen tika pētītas zivis, un gandrīz visu zivju organismā tika konstatēts dzīvsudrabs.” Sputnik (22.03.2019.) Pārsteidzoši, vai ne? Līdz ar to ūdens kvalitātei ir būtiski pievērt uzmanību ne vien dzeramā ūdens kontekstā, bet ir būtiski padomāt arī par to, ka Daugavas ūdeņos ikdienā makšķerē ne mazums makšķernieku, kuri iegūto lomu pēcāk pagatavo gardā maltītē, neaizdomājoties, kādu ķīmisko kokteili ar savu maltīti uzņem gan paši, gan ģimenes locekļi. Tajā pat laikā šīs zivis patērē ne jau tikai makšķernieki – dabā neatkarīgi no mums eksistē barošanās ķēdes starp dažādām dzīvnieku un putnu sugām, kas arī attiecīgi barojoties ar piesārņotām zivīm vai citiem ūdens mikroorganismiem, sevī uzkrāj dažādus piesārņojumus, kas rezultātā būtiski ietekmē šo sugu iespējas pastāvēt ilgtermiņā. Nav noslēpums, ka zinātniski dzīvsudrabs un dusts (jeb DDT) ir atklāts arī melnajos stārķos, turklāt dažādās Latvijas vietās. Vairāk lasi šeit.

Samazināsies izmaksas veselības uzturēšanai. Varam secināt, ka, dzīvojot ekoloģiski un izvēloties ekoloģisku produktu lietošanu ikdienā gan pārtikā, gan uzkopšanā, gan personīgajā higiēnā, mēs paši sev varam nodrošināt apstākļus, kas ļautu mums būt veselīgiem un slimot retāk. Līdz ar to varam tērēt mazāk līdzekļus medikamentiem, biežāk pavadīt pilnvērtīgu dienu darba vietā, veltīt laiku un sevi saviem mīļajiem vai nodarboties ar saviem hobijiem un lietām, kas ir svarīgas un rada prieku.

Visas mūsu darbības uz Zemes ir saistītas vienā ķēdē - radot izmaiņas vienā tās posmā, rodas izmaiņas arī citā. Saprotams, ka, lai mēs justu būtiskas pārmaiņas jau mūsu paaudzes domāšanā, visus šos punktus būtu jāizpilda lielai daļas cilvēku jau tagad, bet mēs vēlamies atgādināt un vērst uzmanību uz to, ka jebkuras izmaiņas sākas ar sevi. Tad, kad pats sāksi pievērst uzmanību savām ikdienas darbībām un lietām, ko patērē, kā arī to ilgtspējīgumam, apkārt parādīsies cilvēku loks, kuri arī dara tāpat kā Tu. Tādējādi atbildīgo izvēļu bumba velsies ar vien lielāka un lielāka, un galu beigās mēs panāksim to, ka dzīvosim saskaņā ar dabu, tāpat, kā to jau ir darījuši mūsu senči vairākus gadu desmitus un simtus atpakaļ! :)

To arī novēlam Tev, mums visiem kopā un ik katram atsevišķi!

Lai izdodas!