Kā mainās sabiedrības attieksme pret zaļu dzīves veidu laika gaitā?

“Neko taču bez ķīmijas nevar uzražot! Kas tieši jums tur ir tik ekoloģisks?” “Putoplasta vai cukurniedru! Kāda starpība, kur mēs liekam ēdienu līdzņemšanai! Un vispār – es jau vairs neesmu jauna meitene, ka mani var mānīt ar visādiem eko-šmeko. Ja jūs būtu to līdzekļa sārmu kūtī no govs pakaļas ņēmuši, tad vēl varbūt varētu tam ticēt!”

Šādas un līdzīgas replikas par eko produkciju CleanLiving komanda saņem savā ikdienā. Lai gan ekoloģisks dzīvesveids jau labu laiku ir modes lieta, mūsu ikdienas darbs joprojām ir cīņa ar vējdzirnavām – cīņa ar stagnējošu sabiedrības attieksmi. Dažkārt, kārtējo reizi saņemot šādu repliku, saņemties un turpināt šo darbu ir tiešām izaicinājums.

Tomēr šajās reizēs ir vērtīgi paskatīties uz visu mazliet no attāluma un saprast, ka viss tomēr nav tikai balts un melns. Tāpēc šajā rakstā vairāk par gaišajām pusēm – par to, ko mēs kā sabiedrība jau darām, lai uz dabu un šo planētu atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi, un kā šajā procesā mums palīdz izglītošanās par ilgtspēju.

Novērojumi no uzņēmuma darba
Šī gada septembrī mēs pirmo reizi ņēmām dalību izstādē “Riga Food 2019”, Ķīpsalā. Tur mums bija lieliska iespēja sastapties ar to sabiedrības daļu, uz kuru raugoties, radās sajūta, ka esam par soli tuvāk tam līmenim, uz kuru tiecamies. Piemēram, mums nāca klāt cilvēki, kuri bija nevis jāiepazīstina ar to, kas ir EKO, bet jau prasīja konkrētus apliecinājumus, kas pierāda mūsu produktu ekoloģiskumu un to saudzīgumu pret vidi.

Kādēļ tas ir svarīgi? Tādēļ, ka sabiedrībā joprojām ir vērojama ekomaldināšana. Ir ražotāji, kas uz tīrīšanas līdzekļa pudeles uzliek visu ko, tikai ne ekomarķējumu. Jo? Iespējams, tā ieguve prasa papildus naudas līdzekļus; iespējams, tā sastāvā ir kāda sastāvdaļa, kas sertifikāciju neļauj iegūt utt.

Bija iepriecinoši arī vērot cilvēkus, kas neņēma no mums papīra formāta bukletus un izdales materiālus, gribot ietaupīt uz patērējamiem resursiem. Tā vietā cilvēki vienkārši fotografēja viņiem interesantos produktus savos telefonos.

Kas no tā? Ļoti daudz! Tieši šī viena, divu un trīs cilvēku atbildība ir vērtība, jo tieši šie IR tie cilvēki, kas domā par vidi un tās saglabāšanu, un ir kā piemērs arī citiem saviem līdzgaitniekiem.

Aktivitātes sabiedriskajos procesos
Sabiedrības attieksme pret vidi pamazām mainās kopš padomju laiku sabrukuma. Kā viens no agrākajiem attieksmes maiņas kritērijiem parādījās kustība, kas šobrīd notiek ik gadu – “Lielā talka”. Šī kustība sākās ar dažu entuziastu vēlmi savākt miskasti, ko citi aiz sevis atstājuši. Pašreiz “Lielā talka” ir pārvērtusies par masu kustību, un nupat šī tradīcija svinēja apaļu 10 gadu jubileju.

Tāpat arvien aktīvāk notiek dažādas akcijas jūras krastā, kas apvieno gan pastaigas, gan atkritumu vākšanu. Piemēram, ekspedīcija “Mana jūra”, kas vienlaikus arī vērtē ūdens piesārņojuma līmeni. Arī atsevišķi viedokļu līderi – influenceri – Latvijā aizvien vairāk iesaistās piesārņojuma tematikās. Piemēram, zināmā dabas aizstāve un Pasaules dabas fonda vēstniece Kristīne Garklāva kopā ar citiem domu biedriem šoruden devās uz Daugavgrīvas pludmali. Viņu ekspedīcijas mērķis bija pievērst uzmanību jūras krastā ik uz soļa sastopamajiem plastmasas salmiņiem. Ne jau dzērienu salmiņiem – nebūt ne! Tie bija ausu kociņi, kas pēc izlietošanas iemesti kanalizācijas sistēmā, un ar kuriem netiek galā ūdens attīrīšanas iekārtas.

Atteikšanās no nevajadzīgā un kaitīgā
Vēl viena sociālā kustība ir atteikšanās no hēlija baloniem. Ja vēl līdz šī gada vasaras beigās vērojām publiskus aicinājumus atteikties no balonu izmantošanas savos svētkos, tad rudenī jau redzējām sekas šai kampaņai. Šī gada 10. oktobrī Latvijas pasākumu producentu apvienībā apvienojušies pasākumu organizētāji publiski paziņoja, ka turpmāk savos pasākumos atsakās no hēlija balonu izmantošanas. Tika parakstīts arī memorands. Līdzīgi arī portāls Mammamuntetiem.lv šoruden paziņoja, ka turpmāk savos pasākumos neizmantos ierastos klasiskos gumijas balonus. Pievienojusies ir arī Latvijas vecāku organizācija, kas savos festivālos turpmāk šos balonus apņemas neizmantot.

Atkritumu vākšana kā aktivitāte
Atkritumu vākšanas tēmai nupat ir pievienojusies vēl kāda kustība – plogings, kas ir jauns un videi draudzīgs fitnesa paveids. Šī kustība tika aizsāktas Zviedrijā 2016.gadā. Tās nosaukums cēlies no zviedru valodas vārda plocka upp un angļu vārda jogging apvienojuma, kas tulkojot nozīmē – atkritumu savākšana skriešanas laikā. Tam ir nepieciešama tikai vēlme skriet, atkritumu maiss un cimdi.

Jaunu, zaļu filozofiju veidošanās
Būtiski pieminēt arī Zero Waste kustību, kas ietver sevī piecus soļus: samazini! lieto atkārtoti! salabo! pārveido! šķiro pārstrādei! Dzīvojot pēc šī principa, tiek ne vien samazināts saražoto atkritumu daudzums ikdienā, bet arī nolietajiem un nevajadzīgajiem priekšmetiem tiek dota otra elpa un dzīve. Aktīvi veidojas beziepakojumu veikali, kur ikviens patērētājs var ierasties ar savu iepakojumu un safasēt tajā sev nepieciešamo produkciju – sākot no ēdamlietām, beidzot ar uzkopšanas precēm.

Jauniešu vārdam ir spēks
Arī jauniešu vidū rodas kustības un gājieni, lai pievērstu uzmanību dabas aizsardzībai. Šo gājienu iniciators un veicinātājs ir sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētā Grēta Tūnberga. Arī Latvijas jaunieši šā gada septembrī solidarizējās ar šo kustību un organizēja ap 300 personu gājienu, lai pievērstu uzmanību klimata problēmām. Tika izteikti gan aicinājumi izveidot depozīta sistēmu, gan atbildīgi lietot ikdienas lietas, sākot ar pārtiku un beidzot ar transportu. Gājiena dalībnieki arī vērsa uzmanību faktam, ka Latvijas valdība izteikusi gatavību kļūt par līderiem klimata krīzes novēršanā, taču praksē nekas neliecinot, ka šī apņemšanās tiks pildīta. Ir acīmredzams, ka šī jauniešu kustība ir spēcīgs satricinājums ikdienas rutīnā iesīkstējušiem vidējās un vecās paaudzes pārstāvjiem – aicinājums izteikt atbildīgus solījumus, kā arī spert konkrētus soļus pretī to realizēšanai. Jāatzīmē, ka šī ir starptautiska kustība, kas sevī pulcē vairāk kā miljons jauniešu.

Noslēdzot ar mūsu pašu ikdienu
Mēs, kā zaļi domājošs uzņēmums, par visu augstāk uzskaitīto tikai priecājamies. Tomēr līdztekus visam šim pozitīvajam sarakstam, mēs saskaramies ar nākamo izaicinājumu. Pēdējā laikā saskaramies ar jaunu stereotipu (kas zināmā mērā balstās patiesībā) – ekoloģisks dzīvesveids ir trends nevis vajadzība. Tā ir modes lieta.
Šeit vēlamies piebilst, ka CleanLiving savā uzņēmējdarbībā nekad nav bijis tendēts uz ārišķībām. Nebūt ne. Jā, mēs rādām, stāstām un veidojam stāstu par ilgtspēju un par atbildīgu mūsu planētas resursu izlietošanu. Mēs esam par vides saglabāšanu un vēlamies redzēt savus bērnus veselus. Produkti, kurus pārdodam, ir tikai instruments, kā iesaistīties zaļās kultūras attīstīšanā caur uzņēmējdarbību.

Tāpat arī sākam apzināties to spēku, ko rada sabiedrības pieprasījums pēc konkrēta veida produkcijas. Mēs tiecamies to izmantot sabiedrības kopējam labumam, lai pēc iespējas sekmīgāk un ātrāk veicinātu pārmaiņas domāšanā un attieksmē mūsu vidū. Tieši tādēļ mēs nemitīgi mudinām šķirot atkritumus, izvēlēties produktus, kas ir ilgtspējīgi ražoti un par ko ir izsniegts ekomarķējuma sertifikāts. Tādēļ mēs aicinām telpu apsaimniekošanu veikt dabai draudzīgi, izvēloties produktus, kas samazina apkārtējo piesārņojumu un ietekmi uz vidi. Jau šodien – nevis tad, kad uz to mūs burtiski piespiedīs Eiropas savienības likumdošana.

Ja redzi veidu, kā mēs varam vēl sekmīgāk tiekties un kalpot par pamatu sabiedrības pārmaiņām, ziņo mums par to!

[addthis tool="addthis_inline_share_toolbox"]