Kāpēc izvēlēties kompostējamu plēvi augsnes segšanai?

Kompostējama bioplastmasas plēve augsnes segšanai ir nozīmīga daļa no ilgtspējīgas lauksaimniecības. Lai “domāt un darīt zaļi” nav tikai lozungs, šajā rakstā aplūkojām piecus datos un pētījumos balstītos argumentus, kāpēc ir kompostējamā plēve ir jau šodienas alternatīva tradicionālajai plastmasai.

Samazināta ietekme uz vidi

Plastmasas piesārņojums ir viens no lielākajiem vides apdraudējumiem mūsdienās, tas ievērojamos apjomos nonāk gan jūrā, gan tiek aprakts zemē. Arī plastmasas augsnes segšanas plēve sezonas beigās neizzudīs. Visdrīzāk tā tiks aprakta – poligonā vai saimniecības vietējā atkritumu bedrē – un sadaloties mikroplastmasa nokļūs augsnē.

Kompostējamā plēve pēc lietošanas (attiecīgā sezonu skaita) no lauka nav jānovāc – iestrādāta augsnē, tā pilnībā kompostējas un neatstāj negatīvu ietekmi uz vidi.

Augsnes ielabošana

Plēve var būt ne tikai nekaitīga, bet pat dot papildus labumu, jo kompostējoties tā veido augsnes mēslojumu, CO2 un ūdeni.  Kompostējamā plēve tiek ražota no biopolimēriem, kas iegūti no augu (pamatā kukurūzas) cietas un ēļļām. Arī izmantotās krāsvielas ir videi nekaitīgas.

Pamatojoties uz pētījumiem daudzu gadu garumā, sagaidāms, ka tuvākās nedēļās šī bio-plēve oficiāli tiks iekļauta mēslojumu sarakstā ES, un kā augsnes ielabotāju to būs ļauts izmantot pat BIO saimniecībām – kā plēvi augsnes segšanai to, protams, ir atļauts izmantot jau šobrīd. Kā arī vairākās valstīs tā jau ir atļauta kā augsnes mēslojums.

Mikroplastmasas piesārņojuma samazināšana

Tradicionālā plastmasa plēve laika gaitā sadalās ne vien stērbelēs, ko varam “atrakt” savā dobē. Tā sašķīst mikroskopiski sīkās daļiņās, ko sauc par mikroplastmasu.

Mikroplastmasas kaitīgās ietekmes apmērs vēl līdz galam nav izpētīts, jo plastmasa ir samlīdzinoši jauns materiāls, taču jau šobrīd ir pierādīts, ka mikroplastmasa spēj iekļūt dziļi augsnē, tā ir ūdenī, un neseni pētījumi to atklājuši pat cilvēka spermā.

Kompostējamā bioplastmasas plēve sadalās pilnībā, tā neatstāj vidē mikroplastmasas piesārņojumu.

Klimata pārmaiņu mazināšana

Tradicionālās plastmasas ražošana ir lielā mērā atkarīga no fosilā kurināmā, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Savukārt kompostējamas plēves tiek iegūtas no atjaunojamiem resursiem, kas var ievērojami samazināt oglekļa emisijas. Saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem, izvēloties bioloģiskus un kompostējamus materiālus tradicionālās plastmasas vietā, siltumnīcefekta gāzu emisijas var samazināties līdz pat 80 % .

Ekonomiskais ieguvums

Lai arī šobrīd kompostējamā plēve ir nedaudz dārgāka par plastmasas, ilgtermiņā izdevīgums ir par labu bioplastmasas plēvei. Tradicionālai plastmases plēvei kā izdevumu pozīcijas būtu jāpieskaita arī maksa par tās utilizēšanu (atkritumu apsaimniekošanas), kā arī darba spēka izmaksas plēves novākšanai no lauka sezonas beigās – kompostējamā plēve nav jānovāc, to iestrādā augsnē. Turklāt, aizvien pieaugot pieprasījumam pēc kompostējamās plēves, attiecīgi zemāka kļūst arī tās cena.

 

Galvenie avoti:

Ellen MacArthur Foundation. (2016). "The New Plastics Economy: Rethinking the Future of Plastics." This report discusses the environmental impact of plastic production and the potential benefits of transitioning to bio-based and biodegradable plastics, including significant reductions in greenhouse gas emissions. https://www3.weforum.org/docs/WEF_The_New_Plastics_Economy.pdf

Europian Comission “Single use plastics” https://environment.ec.europa.eu/topics/plastics/single-use-plastics_en

Europian Parlament “Position of European Bioplastics & EuropaBio concerning: Ferliser regulation – biodegredable mulch film”https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/108936/Kristy%20Barbara%20Lange%20EUBP.pdf

BioMed Central “Organic mulching positively regulates the soil microbial communities and ecosystem functions in tea plantation” https://bmcmicrobiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12866-020-01794-8

[addthis tool="addthis_inline_share_toolbox"]