Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji gūst pieredzi bioloģisko atkritumu šķirošanā

Ceturtdien, 16.februārī, pirmo reizi Latvijā notika CleanLiving Trade un Latvijas pašvaldību savienības organizēts starptautisks seminārs par bioloģisko atkritumu šķirošanas praksēm Eiropā un tajā tika prezentēti arī Rīgā notikušā pilotprojekta #biovaig rezultāti. Šis seminārs deva dalībniekiem iespēju savlaicīgi gatavoties gaidāmajām pārmaiņām, jo obligātu bioloģisko atkritumu šķirošanu būs nepieciešams nodrošināt visā Latvijas teritorijā jau pavisam drīz.

Jau pēc 10 mēnešiem visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Šobrīd šo atkritumu kompostēšana notiek tikai Pierīgā – SIA “Getliņi EKO” industriālās kompostēšanas tuneļos. Vēl pieci šāda veida pārstrādes laukumi tiek gatavoti pārējā Latvijas teritorijā. Šobrīd Latvijā liels akcents tiek likts uz pārstrādes iekārtu ražošanu, tomēr maz tiek domāts par ērtas infrastruktūras nodrošināšanu tieši mājsaimniecību iedzīvotājiem, kas ir vitāli svarīga veiksmīgai bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmai. Statistika rāda, ka no visiem Rīgā radītajiem sadzīves atkritumiem, tikai 2% ir dalīti vākti bioatkritumi, bet kopējā nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā tie veido pat 35%.

Semināra lektori lielu uzsvaru lika uz nepieciešamību iedzīvotājus nodrošināt ar viegli saprotamu un ērtu sistēmu, kas ir pamats veiksmīgai bioloģisko atkritumu šķirošanai. Christian Garaffa dalījās pieredzē par Itāliju – šī valsts par bioloģisko atkritumu šķirošanu nopietni sāka domāt brīdī, kad valsts poligoni bija pārpildīti. Milāna, kas bioloģisko atkritumu šķirošanu pakāpeniski sāka 2012.gadā, šobrīd var lepoties ar visaugstāko Eiropā savākto bioloģisko atkritumu apjomu no viena iedzīvotāja gadā. Būtiski piebilst, ka Itālija ir rūpīgi strādājusi pie likumdošanas, lai izvairītos no plastmasas piesārņojuma pārtikas atkritumos, pilnībā aizliedzot jebkāda veida plastikas iepirkuma maisus tirdzniecības vietās. Savukārt Jorn Johansen dalījās pieredzē par bioloģisko atkritumu šķirošanas vēsturi Norvēģijā. Šīs valsts risinājums bija dotēt iedzīvotājiem bezmaksas spainīšus un kompostējamos bio maisiņus, kas risināja arī nepatīkamo aromātu problēmu virtuvēs. Jorn secina, ka 5 - 6 EUR ieguldījums vienai mājsaimniecībai, lai veicinātu un attīstītu tās šķirošanas kultūru, ir ļoti samērīgas izmaksas. Savukārt Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, kā atzīmēja Susanne Lindenberg, kardināli mainīja bioloģisko atkritumu šķirošanas praksi 2017.gadā, kad pašvaldība saviem iedzīvotājiem izdalīja kopumā 380 000 bezmaksas šķirošanas spainīšus kopā ar kompostējamiem bio maisiņiem. Tieši tādēļ šobrīd Kopenhāgena lepojas ar būtisku apjoma kāpumu sašķirotajiem bioloģiskajiem atkritumiem – šobrīd tās ir 50 000 tonnas savāktās biomasas gadā. Ar interesi tika uzklausīta arī Igaunijas pārstāve Liina Kanarbik, kura dalījās ar Igaunijā rastajiem risinājumiem ārpilsētu iedzīvotāju bioloģisko atkritumu šķirošanā. Semināru noslēdza Zanda Briķe, kas detalizēti stāstīja par Rīgā veiktā veiksmīgā pilotprojekta #biovaig rezultātiem. Viens no secinājumiem bija apliecinājums ārzemju praksei par panākumiem, ko dod bezmaksas konteineru un elpojošu bio maisiņu izdale iedzīvotājiem.

CleanLiving Trade vadītāja, vides zinātņu maģistrs, saka: “Mums ir palicis ļoti maz laika, lai izveidotu pilnvērtīgu bioloģisko atkritumu sistēmu visā tās dzīves ciklā, sākot no mājsaimniecību virtuvēm līdz atkritumu pārstrādei. Šobrīd nevienam nav skaidrs, vai Latvijai izdosies izvairīties no Eiropas savienības soda sankcijām par neizpildītiem direktīvu mērķiem. Iespējams, ieguldot 6 euro infrastruktūrā, lai iedzīvotājam nodrošinātu ērtu iespēju šķirot virtuvē, tas maksās mazāk nekā no Eiropas saņemtais rēķins par nepilnīgi funcionējošu bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmu.”

Seminārā piedalījās dalībnieki no dažādām ar atkritumu apsaimniekošanu saistītām jomām – gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan atkritumu apsaimniekotāji, atkritumu pārstrādātāji un pašvaldību pārstāvji, kopumā pārstāvot 19 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem – Rīgas un, Pierīgas reģioni, Aizkraukles, Cēsīm, Liepājas, Jelgavas, Krāslavas, Līvānu, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Saulkrastu, Siguldas, Valmieras, Ventspils u.c.