Likums un plastmasa.. Kādas pārmaiņas sagaida katru no mums?

Pašreiz mūsu sabiedrības vajadzība vairāk kā jebkad ir mainīt katra cilvēka individuālo dzīvesveidu un kļūt atbildīgākiem par saviem ikdienas ieradumiem. Līdz šim daudz esam runājuši par to, ko ikviens no mums var darīt individuālā līmenī, lai veicinātu pārmaiņas ekoloģijas virzienā, taču visam šim stāstam ir arī otra puse – likumdošana.

Latvijas likumdevēji nereti klusē par aktivitātēm, kas nepieciešamas, lai ar likuma palīdzību ietekmētu sabiedrības paradumus. Tomēr laimīgā kārtā kādu laiku iepriekš mēs esam pieņēmuši atbildīgu lēmumu – iestāties Eiropas Savienībā (ES).

Šobrīd visā ES līmenī ir pieņemtas vairākas direktīvas, kuras ietekmēs arī mūsu dzīvesveidu, turklāt, šķiet, ka diezgan būtiski. Par to šajā rakstā.

Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes joma

Pirmais, ko vēlamies akcentēt, ir direktīva, kas ļoti būtiski ietekmēs atkritumu apsaimniekošanas jomu. Pašreiz ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošanai Latvijā ilgu laiku nav pievērsta gana liela uzmanība un tās sakārtošana mums ir vairāk kā nepieciešama. Tādēļ mums par prieku talkā nāk direktīva Nr. 2008/98/EK, kas paredz kardinālas izmaiņas šajā jomā.

Šī direktīva nosaka, ka līdz 2035. gadam ikvienai ES dalībvalstij poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10% no kopējā radīto atkritumu daudzuma. Ko tas nozīmē skaitļos?

Mūsu valsts pašreizējā situācija ir šāda – 2017. gadā Latvijā tika apglabātas 233244,05[1] tonnas atkritumu; radītas – 851 000[2] tonnas. Ņemot par pamatu 2017. gada datus, sanāk, ka šobrīd mūsu valstī tiek apglabāti 27% no nākotnē pieļaujamajiem 10%. Tātad apglabāto atkritumu daudzums līdz 2035. gadam Latvijā ir jāsamazina gandrīz trīs reizes.

Turklāt šī direktīva mums liek sarosīties jau ātrāk par 2035. gadu. Tā paredz pakāpenisku atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu, kas sevī ietver arī jautājumus par pārstrādāto atkritumu izmantošanu.

1. Atkritumiem būs jābūt sagatavotiem pārstrādei nevis samestiem kopējā miskastes kaudzē:
   • 2025.gadā – 55% apjomā no kopējā saražoto atkritumu apjoma pēc masas
   • 2030.gadā – 60%
   • 2035.gadā – 65%
2. Atkritumi būs jāšķiro. Notiks depozītsistēmas aktualizācijas, kas ir apstiprināta arī Latvijā:
   • Līdz 2020. gada 31. decembrim jābūt attīstītai bioloģisko atkritumu atdalīšanas sistēmai no citiem atkritumiem un to pārstrādei. Tas attiecas arī uz bioplastmasas produkcijas pārstrādi, ko CleanLiving piedāvā kā alternatīvu no naftas produktiem ražotai plastmasai.
   • Līdz 2022. gada 1. februārim jāizveido dalītas atkritumu savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam.
   • Līdz 2025. gada 1. janvārim dalīta savākšanas sistēma jāievieš arī tekstilmateriāliem.

Produktu iepakojumu un to radīto atkritumu joma

Šī direktīva – 94/62/EK – ir pie vainas tam, ka kopš 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās vairs netiek izsniegti bezmaksas vieglās plastmasas un oksonoārdāmās (it kā draudzīgās) plastmasas iepirkumu maisiņi. Izņēmums tam ir ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi jeb tā sauktie augļu maisiņi, par kuriem nereti tirgotāji stāsta, ka to cena esot iekļauta pārtikas produktu cenā.

Tieši šīs direktīvas ietekmē pie mums veikalos ir parādījušies dažādi eko brīdinājumi, jo direktīva paredz arī informēt mūs, parastos patērētājus, par plastmasas maisiņu samazināšanas nepieciešamību, kā arī informēt par alternatīviem iepakojuma veidiem. Piemēram, pārtikas lielveikalos nupat ir parādījušies arī audumu maisiņi pie augļu stendiem, kas ir tiešs rezultāts direktīvas izpildījumam.

Direktīva paredz arī to, ka no 2025. gada 1. janvāra vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ir jāaizstāj ar iepakojumu no papīra, kartona vai citu dabīgo šķiedru vai bioplastmasas materiāliem.

2018. gada maijā šī direktīva tika papildināta ar vēl stingrāku 2018/852/ES direktīvu, kas uzliek apjomīgākus nosacījumus izlietotā iepakojuma pārstrādei, kas ir viens no šo abu direktīvu mērķiem. Tas, piemēram, ietver to, ka:

• Līdz 2025. gadam ES dalībvalstīm ir pienākums pārstrādāt ne mazāk par 65% no visa izlietotā iepakojuma.
• Līdz 2030. gada 31. decembrim šim iepakojumam ir jābūt jau 70% apjomā pārstrādātam.

Papildu šī direktīva uzsver, ka oksonoārdāmā plastmasa, kas nereti veikalos tiek pozicionēta kā 100% dabai draudzīgs iepirkumu maisiņš, tajā pašā laikā aiz sevis noārdoties atstājot mikroplastmasu, NAV bioloģiski noārdāms produkts. Līdz ar to ceram, ka veikalos nereti sastopamā maldināšana uz šo maisiņu ilgtspējību mazināsies.

Plastmasas zupa ar zvejas rīku piedevām

Šķiet, ka 2019. gada 5. jūnijā atvieglojumā nopūtās daudzi, kas līdz šim šķebīgumā ir raudzījušies sociālajos tīklos pieejamajās bildēs un video ar dzīvniekiem, zivīm, dažāda veida zīdītājiem, rāpuļiem, kas vienā vai otrā vidē ir saēdušies, aptinušies un satinušies ar Dievs vien zina kādiem plastmasas un zvejas rīku brīnumiem. Šķiet, ka arī Eiropas Padomes (EP) kungus un dāmas šie skati ir gana sašķebinājuši, jo jau minētajā datumā klajā tika laista mūsuprāt nozīmīgākā regula pēdējo gadu laikā attiecībā uz atbildības pret vidi nozīmīgumā – 2019/904/ES jeb citās literatūrās saukta arī par SUP direktīvu.

Šī direktīva nosaka, ka, sākot ar 2021.gada 3.jūliju visā ES tiks aizliegti vienreizlietojamie plastmasas piederumi, kas pēc ES Padomes aprēķina veido 86% no visiem pludmalēs atrastajiem atkritumiem.

Svarīgi saprast, ko tad EP īsti saprot ar vienreizlietojamo plastmasu. Te direktīva gudri sadala plastmasas priekšmetus vairākās kategorijās, katrai no tām nosakot konkrētus mērķus to reālajā patēriņa samazināšanā.

• A daļa: dzērienu glāzes, glāžu vāki un vāciņi, pārtikas tara – trauki, kārbas ar vāciņiem vai bez vāciņiem, īsāk sakot, viss, kas nepieciešams ēdiena līdzi ņemšanai.

Direktīva paredz, ka šiem plastmasas piederumiem ir jāpanāk vērienīgi samazinājumi, kas ir saskaņoti ar ES atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķiem laika posmā no 2022. gada līdz 2026. gadam. Kā tieši? Pamatu pamatos direktīva izsaka mājienus, ka ēdiena bezmaksas kārbas turpmāk būs maksas pakalpojums.

• B daļa: vates kociņi, vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), šķīvji, salmiņi, maisāmie kociņi dzērieniem, baloniem piestiprināmie un turēšanai paredzētie kociņi un to mehānismi (izņemot profesionālai vai rūpnieciskai lietošanai paredzētos), pārtikas tara no polistirola, dzērienu tara no putu polistirola, tai skaitā dzērienu glāzes, to vāki vai korķi.

Šie priekšmeti gan no plastmasas, gan tajā skaitā oksonoārdāmās plastmasas kategoriski un bez atlaidēm tiek aizliegti tirgū izplatīšanai.

• C daļa: dzērienu tara ar ietilpību līdz 3 litriem (dzērienu pudeles ar to korķīšiem un vāciņiem, kompozīti dzērienu iepakojumi arī ar to korķīšiem un vāciņiem).

Tos ir atļauts laist tirgū TIKAI pie nosacījuma, ja to korķīši un vāciņi to visā iecerētajā lietošanas laikā neatdalās no taras.

• D daļa: higiēniskās paketes, tamponi, tamponu aplikatori, mitrās salvetes (arī iepriekš samitrinātās), tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, ko tirgo lietošanai ar tabaku, dzērienu glāzes.

Šie produkti ir pieejami tirgū TIKAI tad, ja tiem ir skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas informē par šo atkritumu apsaimniekošanas veidiem un plastmasas klātesamību tajos, kā arī to negatīvo ietekmi uz vidi.

• E daļa: pārtikas tara (trauki vai kārbas ar vāciņu vai bez), paciņas un iesaiņojumi no elastīga materiāla, kuri satur pārtiku, kas paredzēti tūlītējam patēriņam no šī iepakojuma, dzērienu tara ar ietilpību līdz 3 litriem (dzērienu pudeles, tai skaitā korķīši un vāciņi, kompozīti ēdienu iepakojumi ar korķīšiem), dzērienu glāzes un to vāciņi, vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi.

Direktīva nosaka, ka šie produkti tiek laisti tirgū, BET par tiem ražotājam tiek noteiktas  paplašinātas atbildības shēmas, kas saistās ar nosacījumiem konkrēti ražotājam segt izmaksas par šo izstrādājumu savākšanu no infrastruktūrām, to transportēšanu un apstrādi, kā arī piegružojumu sakopšanu pēc pasākumiem, piemēram.

• F daļa: tie ir vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, tai skaitā dzērienu tara ar ietilpību līdz 3 litriem, ieskaitot to korķīšus vai vāciņus (PET pudeles).

Šie produkti ir atļauti tirgū, taču Latvijai būs jāveicina stingrus pasākumus, lai mudinātu šo produktu savākšanu depozītsistēmā.  Būtiski ir ņemt vērā, ka direktīva nosaka stingras prasības šo piederumu pārstrādei:

• Līdz 2025. gadam šos atkritumus apstrādei jāsavāc 77% PET pudeļu kopējā izlietotā daudzuma.
• Līdz 2029.gadam – jau 90% (!!!).

• G daļa: pārtikas tara (trauki, kārbas ar vai bez vāciņa, kas paredzēti ēdiena patērēšanai uz vietas vai līdziņemšanai), paciņas un iesaiņojumi, kas satur pārtiku un paredzēta tūlītējam patēriņam, dzērienu tara līdz 3l ietilpībai (trauki šķidrumiem, pudeles ar vāciņiem un korķīšiem un kompozīti dzērienu iepakojumi), dzērienu glāzes ar vāciņiem, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti tabakai, mitrās salvetes (arī iepriekš samitrinātas salvetes), baloni (izņemot rūpnieciskai vai profesionālai lietošanai paredzētos), vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, higiēniskās paketes, tamponi un tamponu aplikatori.

Šie produkti būs pieejami, taču Latvijai būs jāveic sabiedrības informētība par atbildīgu šo priekšmetu lietošanu, lai samazinātu atkritumu veidošanos no šiem izstrādājumiem. Tajā skaitā informētībai būs jābūt par pieejamajiem alternatīvajiem produktiem vai to atkritumu apsaimniekošanas iespējām.

Uz G daļu attiecas arī plastmasu saturošie zvejas tīkli, kuri ar šīs direktīvas palīdzību cerams tiks pamatīgāk sapurināti. Zvejas piederumi jau tiek ierobežoti ar direktīvu 2019/883₍₁₈₎, kas paredz sistēmu, lai kuģiem mazinātu vēlmi izgāzt savus atkritumus jūrās, taču ceram, ka šī regula vēl lielākā mērā atstās ietekmi tieši uz zvejnieku paradumiem jūrās.

Līdzīga vienreizlietojamās plastmasas iniciatīva ir izsludināta arī Kanādā, kas ir otrā lielākā valsts uz mūsu zemeslodes ar visgarāko krasta līniju, līdz ar to ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē izmestās plastmasas drazas kaudzes samazināsies gan pie mums, gan arī pasaules otrā pusē.

Optimisma pilnam noslēgumam

Nu ko – šķiet, ka likumdošana tuvākajā laikā mūs gana spēcīgi sapurinās, un mums par to ir tikai prieks. Jo ikviena indivīda paradumos slēpjas jaudīgs spēks, kas kopumā būtiski ietekmē mūsu planētas ekosistēmu un, gribētos teikt, ka arī planētas labsajūtu.

Ir skaidrs, ka pie katra indivīda sirdsapziņas pieklauvēt var neizdoties, tomēr sabiedrības spiediens var palīdzēt. Tāpēc ir patiess prieks, ka šeit nāk talkā spēcīgi likumdošanas grūdieni, kas atstās ietekmi ne vien uz mūsu zemi un mājām kopumā, bet arī uz katra indivīda ikdienas paradumiem, kuri kopumā rada vidi, kādā dzīvojam.

Joprojām atgādinām, ka ir svarīgi sākt jau šodien un mums nav pienākums gaidīt brīdi, kad likumdošana burtiski sāks spiest mūs mainīt savu ikdienu. Mēs aicinām būt atbildīgiem jau šodien un uzņemties rūpes par savām izvēlēm, ar kurām veidojam ietekmi uz savām mājām, savu komfortu, savu veselību un savu labsajūtu. Lai izdodas!