Neapsaimniekotās plastmasas atkritumu piesārņojums pasaulē

Šoreiz vēlamies vairāk apskatīt plastmasas piesārņojumu pasaulē kopumā, pieminot arī Ķīnas lomu tā radīšanā. Ir zināms, ka Ķīna ir lielākais plastmasas piesārņojuma ražotājs, kas ļoti ilgu laiku neatzina šo piesārņojumu par problēmu un neizrādīja vēlmi mazināt piesārņojuma apjomus. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šobrīd Ķīna savu nostāju ir mainījusi un pievērsusies plastmasas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanai. Šajā rakstā apskatīsim, cik tad liels ir plastmasas piesārņojums pasaulē un par kādu daļu no nepareizi apsaimniekotiem atkritumu apjomiem atbildīga ir Ķīna.

Nepareizi apsaimniekoti atkritumi ir materiāli, kuriem ir liels risks vēja vai plūdmaiņu rezultātā nonākt okeānā vai pa iekšējiem ūdensceļiem tikt nogādātiem jūrās un okeānos. Nepareizi apsaimniekoti atkritumi ir materiālu kopums, kas ir izmesti dabā vai neatbilstoši likvidēti.

Neatbilstoši apglabāti atkritumi ir tie, kurus paredzēts apsaimniekot, izmantojot atkritumu savākšanas vai uzglabāšanas vietas, bet galu galā tie netiek pietiekami apsaimniekoti. Tas ietver apglabāšanu izgāztuvēs vai atklātos, nekontrolējamos poligonos - tur materiāls nav pilnībā norobežots un var nokļūt apkārtējā vidē.

1.attēls. Cik daudz plastmasas katru gadu tiek saražots pasaulē kopā?

Saražotais plastmasas daudzums pasaulē no 1950. līdz 2015. gadam pēc Our World in Data.

1.attēls parāda pasaules plastmasas ražošanas pieaugumu no 1950. līdz 2015. gadam, mērot tonnās gadā. 1950. gadā pasaulē saražoja tikai 2 miljonus tonnu gadā. Kopš tā laika gada produkcija ir palielinājusies gandrīz 200 reižu, 2015. gadā sasniedzot 381 miljonu tonnu. Īsā ikgadējā ražošanas lejupslīde 2009. un 2010. gadā galvenokārt bija 2008. gada globālās finanšu krīzes rezultāts.

2.attēls. Plastmasas atkritumi pa industrijas sektoriem, 2015 gads

Savukārt 2. attēlā redzams primārās plastmasas lietojums pa nozarēm. Plastmasas atkritumu rašanos būtiski ietekmē primārā plastmasas izmantošana, kā arī produkta kalpošanas laiks. Piemēram, iepakojumam ir ļoti īss “lietošanas” kalpošanas laiks (parasti aptuveni 6 mēneši vai mazāk), pretstatā celtniecībai, kur plastmasas izmantošanas vidējais kalpošanas laiks ir 35 gadi. Tāpēc iepakojums ir dominējošais plastmasas atkritumu radītājs, kas rada gandrīz pusi no kopējā plastmasas atkritumu daudzuma.

Tāpat 2. attēlā redzams, ka lielākais un būtiskākais sektors, kur rodas plastmasas atkritumi, ir iepakojums. 2015. gadā vien no iepakojuma saražotie plastmasas atkritumi sasniedz 141 miljonus tonnas. Šis bieži vien ir vienreizēji izmantojams materiāls, kuru atkārtoti lietot nemaz nav iespējams. Otrs lielākais sektors, kurā tiek saražots liels apjoms plastmasas atkritumu, ir tekstila materiāli, kas sastāda 42 miljonus tonnu gadā.

3.attēls. Pasaulē nepareizi apsaimniekota plastmasa pa reģioniem, 2010

3.attēlā redzams nepareizi apsaimniekotu plastmasas atkritumu globālais sadalījums pa pasaules reģioniem. Austrumāzijas un Klusā okeāna reģionā dominē nepareizi apsaimniekoti plastmasas atkritumi, kas veido 60% no pasaules kopējā apjoma.

Pastāv liela atšķirība starp Austrumāziju un citiem reģioniem — Dienvidāzija ieņem otro vietu, bet tās piesārņojums ir aptuveni 5 reizes mazāks, proti, 11% no kopējā apjoma. Tam seko Subsahāras Āfrika (9 %); Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (8,3%); Latīņamerika (7,2%); Eiropa un Centrālāzija (3,6%) un Ziemeļamerika (1%).

4.attēls. Nepareizi apsaimniekoti plastmasas atkritumi, 2010

5.attēls. Nepareizi apsaimniekoti plastmasas atkritumi, 2019

Neatbilstoši apsaimniekoti plastmasas atkritumi ir definēti kā plastmasa, kas ir vai nu izmestie atkritumi dabā vai neatbilstoši apglabāta plastmasa. Neatbilstoši apglabāti atkritumi netiek oficiāli apsaimniekoti un ietver apglabāšanu izgāztuvēs vai atklātos, nekontrolējamos poligonos, kur tie nav pilnībā norobežoti.

Kā parāda 4. un 5. attēlu dati, Ķīnai ir būtiski lielāks plastmasas atkritumu apjoms kā citās pasaules valstīs. 2010. un 2019. gada apjoms ir būtiski audzis - ja 2010. gadā plastmasas atkritumi sastādīja 8,82 miljonus tonnu gadā, tad 2019. gadā šis skaitlis ir 12.27 tonnas gadā. Turklāt ļoti lielu plastmasas atkritumu kāpumu uzrāda arī Indija. Ja 2015. gadā Indijā plastmasas atkritumu daudzums bija 599 tonnas gadā, tad 2019. gadā atkritumu apjoms sasniedzis jau 12.99 tonnas gadā, kas ir  satraucošs plastmasa atkritumu palielinājums četru gadu laikā.

Plastmasas apsaimniekošana

Attīstītajās valstīs, tostarp lielākajā daļā Eiropas, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā un Dienvidkorejā, ir ļoti efektīvas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra un sistēmas; tas nozīmē, ka izlietotie plastmasas atkritumi (pat tie, kas nav pārstrādāti vai sadedzināti) tiek uzglabāti drošos, slēgtos poligonos.

Daudzās valstīs ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem neatbilstoši apglabāto atkritumu daudzums var būt liels; Daudzās Dienvidāzijas un Subsahāras Āfrikas valstīs 80–90% plastmasas atkritumu tiek neatbilstoši apglabāti, tāpēc pastāv upju un okeānu piesārņošanas risks.

Pētnieku komanda ASV un Austrālijā Džordžijas Universitātē analizēja plastmasas atkritumu līmeni pasaules okeānos. Pētījumā atklāja, ka Ķīna un Indonēzija ir galvenie plastmasas pudeļu, maisiņu un citu atkritumu avoti, kas aizsprosto globālos jūras ceļus. Abas valstis kopā veido vairāk nekā trešdaļu no pasaules plastmasas atkritumiem globālajos ūdeņos¹.

6.attēla attēlotas piesārņotākās upes. Šeit ļoti uzskatāmi var redzēt, cik daudz plastmasas atkritumu nokļūst tieši upēs, kas tek cauri Ķīnai. Pārsteidzošs ir tonnu skaits, kas konstatēts Jandzi upē Ķīnā. 2015. gadā atkritumu daudzums šajā upē sastāda 333 tūkstošus tonnu plastmasas.

6.attēls. Plastmasas ievade okeānā no 20 piesārņojošākajām upēm visā pasaulē, 2015. gads.

Parādīta konkrēta upe, tās atrašanās vieta un aplēstā plastmasas ikgadējā ievade okeānos tonnās.

6.attēlā uzskaitīta aptuvenā plastmasas ieplūde okeānos no visvairāk piesārņojošām upēm visā pasaulē. 20 visvairāk piesārņojošās upes veido divas trešdaļas (67%) no pasaules ikgadējā upju pieplūduma. Ģeogrāfiski redzams, ka lielākā daļa piesārņojošāko upju atrodas Āzijā. Jandzi, kas ir lielākā piesārņojošā upe, 2015. gadā ieplūda aptuveni 333 000 tonnu, kas ir vairāk nekā 4% no ikgadējā okeāna plastmasas piesārņojuma.

Kopējos datos skatoties, Ķīna saražo milzīgu daudzumu plastmasas atkritumu, no kuriem liela daļa apzināti tiek ievadīta ūdenstilpēs, kuru ūdeņi ietek okeānā, piesārņojot un radot milzu kaitējumu dzīvei zemūdens pasaulē. Līdz šim izgāztie un nepariezi apsaimniekotie atkritumi saglabāsies vidē, kurā dzīvojam vēl vairākās paaudzēs pēc mums, tāpēc mums ir ļoti jāpiedomā pie tā, kā dzīvojam šodien, ko izmantojam ikdienā, kā iepakojam preces, kuras lietojam un kā apsaimniekojam izlietotos un nevajadzīgos plastmasas atkritumus.

Uz iepriekš minētā fona tas šķiet pilnīgi neticami, bet šobrīd Ķīna ir spērusi milzīgu soli pretī plastmasas piesārņojuma samazināšanai un savā piecgades plānā ir iekļāvusi punktu – līdz 2025. gadam būtiski samazināt plastmasas atkritumu daudzumu galveno pilsētu poligonos, izveidot pilnīgu plastmasas apsaimniekošanas sistēmu un gūt panākumus alternatīvu produktu izstrādē. Tas ir liels pagrieziena punkts kopējā plastmasa piesārņojuma samazināšanā pasaulē, par ko mēs ļoti priecājamies un ceram, ka šo uzstādīto mērķi izdosies īstenot, un, ka Ķīna turpinās ieņemto kursu plastmasa piesārņojuma samazināšanā.

Kā šī situācija ietekmē mūs šeit, Latvijā? Pirmšķietami mēs esam tālu no Ķīnas un tās problēmas mūs neietekmē. Tāpat arī kopējie pasaules dati rāda, ka Eiropa ir salīdzinoši tīra un rada nelielu apjomu plastmasas piesārņojumu. Tomēr, neraugoties uz šo optimismu, Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM pētījuma dati liecina, ka Baltijas jūra nav labā stāvokli un Rīgas jūras līcis ir otra ar plastmasu piesārņotākā vieta aiz Ēresunda šauruma. Jau šobrīd esošais piesārņojums rada izmaiņas Baltijas jūras baseinā – jaunas zivju sugas pielāgojas dzīvei Baltijas jūrā, izmirst tādas sugas, kas līdz šim zvejotas Baltijas jūrā. Tas ir trauksmes zvans arī Latvijas iedzīvotājiem un valdībai sākt rīkoties un aktīvāk darboties atkritumu mazināšanā, tajā skaitā arī neapsaimniekotās plastmasas piesārņojuma mazināšanā. Lielākais piesārņojums Rīgas jūras līcī ir tieši plastmasas piesārņojums, kas nonāk jūrā un kļūst par Baltijas jūras sastāvdaļu un zivju barību.²

Aicinām ikvienu iedzīvotāju, iegaumēt frāzi “Ko ienesi – to iznes!” un pielietot ikdienā gan ejot mežā, gan pastaigājoties gar jūru, gan ejot pa ielu pilsētā vai nomaļā vietā. Būsim atbildīgi, cienīsim viens otru un saudzēsim dabu. Domāsim gan par sevi, gan līdzcilvēkiem, rēķināsimies ar pārējo dzīvo dabu laikā, kurā dzīvojam šobrīd un dzīvosim, domājot par nākotni un dzīvi pēc mums.

Raksta sagatavošanai izmantotie literatūras avoti:

1. “Plastic waste inputs from land into the ocean”, Jenna R. Jambeck, Roland Geyer, Chris Wilcox, Theodore R. Siegler, Miriam Perryman, Anthony Andrady, Ramani Narayan, Kara Lavender Law, 2015., https://www.science.org/doi/10.1126/science.1260352
2. “Jūras glābšana” Žurnāls IR 4-10.11.2021., 14.-15. lpp.
3. “Plastic Pollution”, Hannah Ritchie, Max Roser, https://ourworldindata.org/plastic-pollution#