Neredzamais piesārņojums – mikroplastmasa

Vai zināji, ka pasaules jūrās un okeānos ir aptuveni 500 reizes vairāk mikroplastmasas daļiņu nekā zvaigžņu debess jumā? Tikai tās nespīd, lielākoties tās nav pat redzamas, un, pilnīgi nemanot, piesārņo ūdeņus un augsni, iekļūst dzīvniekos, zivīs, augos un arī cilvēka organismā, nesot sev līdzi postošu piesārņojumu.

Kas ir mikroplastmasa?

Mikroplastmasa ir mazas plastmasas daļiņas vai fragmenti, kuru izmērs parasti ir mazāks par 5 milimetriem. Tās rodas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem (sekundārā) vai apzināti ražojot sīkas plastmasas daļiņas (primārā).

Primārā mikroplastmasa tiek apzināti ražota un izmantota noteiktos produktos. Piemēram, mikrogranulas tiek izmantotas tādos personīgās higiēnas produktos kā sejas skrubjos un zobu pastās. Liels primārās mikroplastmasas apjoms izdalās arī sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšanas procesā. Labā ziņa - daudzas valstis jau ir aizliegušas izmantot mikrogranulas to ietekmes uz vidi dēļ.

Sekundārā mikroplastmasa veidojas, laika gaitā sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem kā plastmasas pudelēm, maisiņiem, zvejas tīkliem un iepakojumam. 69-81% no kopējās mikroplastmasas daudzuma jūrās un okeānos veido tieši sekundārā piesārņojuma plastmasa.

Mikroplastmasas kaitīgā ietekme

Mikroplastmasas ietekme uz ekosistēmām un cilvēku veselību joprojām tiek pētīta, taču lielākās bažas rada tādi iespējamie kaitējumi kā toksisko ķīmisko vielu piesārņojums un organismu iekšējie ievainojumi un aizsprostojumi.

Šīs daļiņas var akumulēt toksiskas ķīmiskās vielas, piemēram, neizzūdošus organiskos piesārņotājus un smagos metālus. Mikroplastmasai ar pārtiku (un ne tikai) nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā,  arī šīs kaitīgās ķīmiskās vielas nonāk organismā.

Jūras iemītnieki norij mikroplastmasas daļiņas, kas atrodas jūrās un okeānos. Plastmasa uzkrājas dzīvnieku organismos un caur pārtikas ķēdi nonāk cilvēka organismā. Mikroplastmasas daļas ir atrastas arī ikdienā plaši izmantotā pārtikā un dzērienos, ieskaitot alu, medu un krāna ūdeni. To klātbūtne ir konstatēta arī cilvēka izkārnījumos. Mikroplastmasas nelielais izmērs apgrūtina tās izvadīšanu no vides, un tās tur var saglabāties ļoti ilgu laiku.

Risinājums – kopēja atbildība un katra iesaiste

Piesārņojuma samazināšana tiek mērķtiecīgi risināta globālā līmenī, izstrādājot plastmasas alternatīvas, samazinot plastmasas izmantošanu (piemēram, vienreizējo trauku aizliegums, plastmasas iepirkumu maisiņu pakāpeniska samazināšana) un veidojot pārdomātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ar mērķi atkritumus šķirot, pārstrādāt atkārtotai izmantošanai, pēc iespējas samazinot aprokamo atkritumu daudzumu. Būtība visiem šiem pasākumiem ir viena – samazināt plastmasas klātbūtni ikdienā un nonākšanu vidē.

Izdošanās atslēga ir katra no mums atbildība un iesaiste, kas patiesībā neprasa ne lielu piepūli, ne ieguldījumu, vien pārdomātākas ikdienas izvēles – izmantot atkārtoti lietojamus traukus, dzērienu pudeles un iepirkuma maisus, sašķirot atkritumus pirms izmešanas, izvēlēties nekaitīgas plastmasas alternatīvas (piemēram, biopolimēru izstrādajumus).

Tavi pirmie soļi ikdienas ieradumu maiņai - turi somā auduma iepirkuma maisu un metāla ūdens pudeli un sašķirotos atkritumus izmet kompostējamos biopolimēru maisiņos – tieši tik vienkārši Tu vari palīdzēt apturēt mikroplastmasas postošo piesārņojumu sev apkārt. Nekā sarežģīta