Piesārņojums pasaulē un tā ietekme uz mirstību

Mūsu misija, vīzija un darbība lielā mērā ir saistīta ar tīru vidi. Mūsu pārliecība un degsme ir par to, ka apkārtējā vide gan telpā, gan dabā ir saistīta, ka lolojot vienu, ir iespējams saglabāt otru. Un jā, mēs apzināmies utopiju, uz kuru tiecamies. Mēs izprotam, kādā pasaulē dzīvojam. Tādēļ šajā rakstā mēs esam izvēlējušies aiz matiem izcelt no pazemes tēmu, kas nav ērta un komfortabla – par piesārņojumu mums visapkārt, par sekām ko tas rada un par mūsu izvēļu likumsakarībām.

Industrializācija un urbanizācija ir pastiprinājusi vides veselības riskus un piesārņojumu, īpaši jaunattīstības valstīs. Gaisa piesārņojums, saindēšanās ar svinu, nepietiekama ūdens apgāde, sanitārie apstākļi un higiēna, kā arī bīstamie atkritumi izraisa novājinošas un letālas slimības, rada kaitīgus dzīves apstākļus un iznīcina ekosistēmas. Piesārņojums kavē ekonomisko izaugsmi un saasina nabadzību un nevienlīdzību gan pilsētās, gan laukos. Nabadzīgie cilvēki, kuri nevar atļauties sevi pasargāt no piesārņojuma negatīvās ietekmes, galu galā cieš visvairāk.

Piesārņojums ir vislielākais vides un priekšlaicīgas nāves cēlonis. Gaisa, zemes un ūdens piesārņojums izraisa vairāk nekā 9 miljonus priekšlaicīgu nāves gadījumu (16% no visiem nāves gadījumiem visā pasaulē). Tas ir trīs reizes vairāk nāves gadījumu nekā no AIDS, tuberkulozes un malārijas kopā un 15 reizes vairāk nekā visos karos un citos vardarbības veidos bojā gājušie. Pētnieki dažādās pasaules malās atrod sakarības starp gaisa kvalitāti un saslimstību ar COVID-19 izraisītām nāvēm. Lai gan secinājumu nostiprināšanai ir nepieciešami turpmāki pētījumi, daži no šiem pētījumiem liecina, ka piesārņojošām daļiņām varētu būt nozīmīga loma korona vīrusa pārnešanā un palielinātajā mirstībā.

Ir ļoti svarīgi risināt piesārņojuma problēmu, jo tā nepiedodami ietekmē veselību un cilvēkkapitālu. Piesārņojuma pārvaldība piedāvā iespējas, kas var mazināt nabadzību, veicināt kopīgu labklājību un apmierināt miljoniem cilvēku būtiskās prasības pēc veselīgākas un produktīvākas dzīves. Turklāt piesārņojuma pārvaldība var uzlabot konkurētspēju, piemēram, radot darbavietas, uzlabojot energoefektivitāti, uzlabojot transportu un ilgtspējīgu pilsētu un lauku attīstību. Piesārņojuma pārvaldība var arī būtiski veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, izmantojot tādas darbības kā melnā oglekļa emisiju samazināšana, kas veicina gan gaisa piesārņojumu, gan globālo sasilšanu.

Piesārņojuma indekss pa valstīm 2020. gada vidū

piesārņojums-pasaulē

Piesārņojums Eiropā

Vides faktori, piemēram, gaisa piesārņojums un karstuma viļņi, ko pastiprina klimata pārmaiņas, rada aptuveni 13% no visiem nāves gadījumiem Eiropā, apgalvo Eiropas Vides aģentūra (EVA).
2012. gadā kopumā 630 000 nāves gadījumu Eiropas Savienības 27 valstīs un Lielbritānijā bija saistīti ar vides faktoriem. Šie nāves gadījumi ir novēršami un tos var ievērojami samazināt, cenšoties uzlabot vides kvalitāti. Gaisa piesārņojums ir lielākais vides veselības risks Eiropā, kas katru gadu veicina vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu. Ilgstoša piesārņotājvielu iedarbība var izraisīt cukura diabētu, plaušu slimības un vēzi, un agrīni pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums var būt saistīts ar augstāku mirstības līmeni starp COVID-19 pacientiem.
Korona vīrusu pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ Eiropas piesārņojuma līmenis strauji kritās, taču sagaidāms, ka kritums būs īslaicīgs. "COVID-19 ir bijis vēl viens modinātājzvans, kas mums ļāva skaidri apzināties korelāciju starp mūsu ekosistēmām un mūsu veselību," ES veselības vadītāja Stella Kiriakidese.

Eiropa: Piesārņojuma indekss pa valstīm 2020. gada vidū

piesārņojums eiropā

 

Gaisa piesārņojuma dēļ bojāgājušo īpatsvars, 2017. gads
Nāves gadījumu daļa, kas attiecināma uz kopējo gaisa piesārņojumu, āra un iekštelpu, kā riska faktoru.

gaisa piesārņojuma dēļ mirušie

Gaisa piesārņojuma dēļ mirušo īpatsvars no 1990. līdz 2017. gadam
Nāves gadījumu daļa, kas attiecināma uz kopējo gaisa piesārņojumu, āra un iekštelpu, kā riska faktoru.

gaisa piesārņojuma dēļ mirušie

Tikmēr Latvijā...

Pētījumam tika izvēlēti kopā 10 Latvijā zināmas personības, kuru organismos tika atrasts ievērojams daudzums kaitīgo ftalātu un bisfenolu – 13 no kopā 17 mērītajiem ftalātiem un 4 no kopā 11 mērītajiem bisfenoliem. Pārsteidzošā kārtā viens no pētījuma dalībniekiem, kas ir biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga savā organismā paaugstinātā koncentrācijā atrada bisfenola S atliekas (BPS), neraugoties uz to, ka viņš un viņa ģimene pievērš pastiprinātu uzmanību kaitīgo vielu ietekmes samazināšanai uz saviem organismiem.

Lai arī Latvija uz visas pasaules fona statistiski izskatās salīdzinoši labi, tomēr arī pie mums ir nepieciešams situāciju uzlabot – veicināt labāku gaisa kvalitāti, samazināt apglabāto atkritumu daudzumu poligonos, uzlabot dzīves kvalitāti kopumā, vairāk domājot par vides saudzēšanu un dabas ekosistēmu nozīmi mūsu zemes veselībā. Kā Tu - jā, tieši Tu – vari šos procesus samazināt?

  • iegādājies produktus, kas tev tiešām ir nepieciešami, izslēdzot “es gribu” kairinājumus,
  • izvēlies dabai draudzīgas alternatīvas pārtikas iepakošanai,
  • iegādājies preces ar ilgāku lietošanas laiku vai lielāku energoefektivitāti,
  • pārtiku iegādājies tik, cik nepieciešams, lai tā nebūtu jāizmet atkritumos,
  • cik iespējams, pārvietojies kājām vai ar velosipēdu,
  • šķiro atkritumus,
  • savāc mežā aiz sevis un nekaunies pacelt arī citu atstātos atkritumus,
  • maksimāli izvēlies produktus ar uzticamiem Ecolabel marķējumiem,
  • nekad nededzini plastmasu saturošus produktus un izvairies no bioloģisko atkritumu (piemēram, lapas) dedzināšanas,
  • ziņo aplikācijai Vides SOS, ja redzi piesārņojumu dabā.

Jo ātrāk mainīsies gan mūsu sabiedrības attieksme pret savām ikdienas izvēlēm un rīcībām, gan kopējā mūsu planētas valstu valdību attieksmes, jo ātrāk, iespējams pat mūsu paaudzē, mēs piedzīvosim pozitīvas pārmaiņas un sekmīgi uzņemtu kursu uz mūsu planētas atveseļošanu! Lai mums kopā izdodas sasniegt apzinātāku, jēgpilnāku un atbildīgāku mūsu nākotni un sabiedrības veselību!

 

Rakstā sagatavošanā izmantotā informācija:
https://www.worldbank.org/en/topic/pollution
https://www.numbeo.com/pollution/rankings_by_country.jsp?title=2020-mid&region=150
https://ourworldindata.org/air-pollution#:~:text=Summary-,Air%20pollution%20is%20one%20of%20the%20world's%20leading%20risk%20factors,to%209%25%20of%20deaths%20globally.&text=Death%20rates%20from%20air%20pollution%20are%20highest%20in%20low%2Dto,in%20rates%20across%20the%20world
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eksperiments-latvija-pazistamu-cilveku-organisma-atrod-bistamas-kimiskas-vielas-no-partikas-iepakojuma.a388186/

[addthis tool="addthis_inline_share_toolbox"]