Plastmasas lietošana ikdienā un tās paliekošie atkritumi

Vai esat redzējuši attēlu, kur putnam ap kaklu apķēries korķīša riņķis no plastmasas pudeles un viņš vairs nespēj paēst? Vai foto, kur putns sapiņķējies plastmasas maisiņos un nespēj vairs palidot? Vai zivs uzšķērsto vēderu, pilnu ar plastmasas atkritumiem? Vai sadalījušos dzīvnieka ķermeni, kurā atrodami plastmasas gabali? Vai pārpildītās pludmales ar milzum daudz atkritumiem? Un vēl, un vēl, un vēl. Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, cik patiesībā nopietns ir plastmasas apdraudējums apkārtējai dabai, kādu kaitējumu tas nodara dzīvniekiem. Un vai plastmasas atkritumi spēj atstāt ietekmi arī uz cilvēka veselību.

 

Vairāk kā 50 gadus plastiskā ražošana un tās patēriņš pasaulē turpina pieaugt. 2013. gadā tika saražots apmēram 299 miljoni tonnu plastmasas, kas ir par 4% vairāk nekā 2012. gadā, un pēdējos gados plastmasas saražotais daudzums joprojām turpina pieaugt. 2015. gadā tika saražots 322 miljoni tonnu plastmasas, bet 2016. gadā jau 335 miljoni tonnu plastmasas. Tendence plastmasas materiālu ražošanā nepārtraukti turpina augt, tas nozīmē tikai to, ka arī plastmasas izmantošana ikdienā katru dienu palielinās.

Plastmasa ir izturīga un salīdzinoši lēta, daudzpusīga, viegla, elastīga un mitrumizturīga. Tās ir plastmasas pievilcīgas īpašības, kas liek tās patēriņam pieaugt mūsu ikdienas dzīvē. Tomēr izturīgais un ļoti lēni degradējošais plastmasas materiāls, kuru izmanto tik daudzu produktu ražošanā un iepakošanā, galu galā kļūst par atkritumiem, kas ļoti ilgu laiku paliek dabā un nebojājas, nepārstrādājas un piesārņo apkārtējo vidi.

Visā pasaulē un arī Latvijā, vienkārši pastaigājoties pa pludmali, iespējams novērot atstātus vai no jūras izskalotus atkritumus – iztukšotas dzērienu pudeles, plastmasas maisiņus, iepakojuma paliekas, degošo svētku lampu paliekas un citus plastmasas izstrādājumus, kurus ikdienā vai svētkos lietojam. Visā pasaulē piesārņojuma statistika arvien pieaug. Plastmasa tiek izmesta katru gadu – visur, piesārņojot zemes, upes, krastus, pludmales un okeānus.

 

Lielākā daļa no piesārņotajiem plastmasas atkritumiem visā pasaulē galu galā nokļūst jūrās un okeānos. Plastmasas atkritumi laika gaitā uzkrājas okeānos un, pateicoties straumēm, veido "atkritumu plāksterus", t.i., lielākoties vienmērīgi uzkrāto peldošo atkritumu lauku masas. Visizplatītākais no šiem "atkritumu plāksteriem" ir Lielā Ziemeļkorejas atkritumu poligons, ko 1997. gadā atrada kapteinis Čārlzs Moors, par ko tika paziņots plašsaziņas līdzekļos. Tomēr ir sastopami arī citi lieli atkritumu plāksteri. Lēna, klusa, visur esoša, aizvien pieaugoša, toksiskāka, nekā iepriekš domāja, plastmasas piesārņojuma realitāte.

 

Šie atkritumi kļūst par jūras un okeānu dzīvnieku māju sastāvdaļām. Un tā būtiski ietekmē šo dzīvnieku izdzīvošanu, sākot no vaļiem, jūras lauvām un putniem, līdz mikroskopiskiem organismiem, ko sauc par zooplanktonu. Greenpeace 2006. gada ziņojumā par plastmasas atkritumiem pasaules okeānos paziņoja, ka ir zināms, ka vismaz 267 dažādas dzīvnieku sugas ir cietušas no plastmasas gružu sajaukšanās un uzņemšanas. Saskaņā ar Nacionālās okeanogrāfijas un atmosfēras administrācijas datiem, plastmasas gruveši katru gadu iznīcina apmēram 100 000 jūras zīdītāju, kā arī miljoniem putnu un zivju. Šeit pieejams neliels ieskats tam, kā plastmasa var kaitēt un kaitē jūras iemītniekiem.

Ekologi jau sen ir nosodījuši plastmasu kā ilgstošu piesārņojošu vielu, kas nav pilnībā sadalāma, citiem vārdiem sakot, tā nav bioloģiski noārdāma. 2004. gadā Dr. Ričarda Tompsona pētījums atklāja, ka Eiropas, Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Antarktīdas pludmalēs un ūdeņos ir daudz plastmasas daļiņu. Viņi ziņoja, ka mazās plastmasas granulas, ko sauc par "Nāriņas asarām", kas ir rūpniecības un iekšzemes plastmasas atkritumu rezultāts, patiešām ir izplatījušās visās pasaules jūrās. Dažas plastmasas granulas bija sadrumstalotas līdz daļiņām, kas bija plānākas nekā cilvēka matiņa diametrs. Bet, lai gan šie plastmasas gabaliņi nav redzami, tie joprojām ir un joprojām ir plastmasa. Tās nav absorbētas dabiskajā sistēmā, tās vienkārši peld apkārt un galu galā to uzņem jūras dzīvnieki un zooplanktons (planktons, kas sastāv no maziem dzīvniekiem, tādiem kā krils, jūras kāpuri un mikroorganismi). Neseni pētījumi liecina, ka plastmasas atliekas ir atrastas arī pasaules dziļākajā vietā – Mariannas dziļvagā un tur mītošajos organismos.

Pētniece Denise Delvalle ievadpētījumā par plastmasu arī Latvijā Daugavas ūdeņos ņemtajos paraugos ir konstatējusi plastmasas mikrodaļiņas. Pētniece uzsver, ka šis atklājums ir ļoti nozīmīgs, ņemot vērā to, ka Daugavas ūdeņi tiek izmantoti kā dzeramais ūdens. Tāpat arī šiem plastmasas gabaliem kļūstot par nanoplastmasu, tie nokļūst barības ķēdē, un cilvēks ir šīs barības ķēdes priekšgalā. Sīkāk par pētījumu skatīt video.

Visi jūras dzīvnieki, no lielākajiem līdz mikroskopiskiem organismiem, vienā vai otrā vietā norij jūras ūdens zupu, kas iepludināta ar toksiskām ķimikālijām no plastmasas sadalīšanās. Pasaules iedzīvotāji „ēd zivis, kas ēd citas zivis, kas ēd ar toksīnu piesātinātu plastmasu. Būtībā cilvēki ēd savus atkritumus" tā ironizē Diksita Renē Brauna. Šis teikums liek aizdomāties, ko ēdam un kā tas ietekmē mūsu veselību… Un kā mēs varam mainīt esošo situāciju…

CleanLiving ik dienas iestājas par ekoloģisku dzīvošanu, par tīru un dabīgu vidi mums apkārt. Tīru - gan tādu, kur pašiem patīkami uzturēties, gan arī tīru no ķīmiskām vielām un plastmasas piesārņojuma, kas nodara kaitējumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un citai dzīvajai radībai - augiem, baktērijām un dabai kopumā. Tādu, kurā ikviena dzīvā radība spētu pastāvēt un sekmīgi vairoties vēl daudzus gadus pēc mums.

Tāpēc CleanLiving komanda apzināti un ar atbildību par dabu un ekoloģisko pēdu, ko aiz sevis atstājam, esam savā produktu klāstā ieviesuši vienreizējos traukus, kas ražoti no cukurniedru šķiedrām, papīra un koka un kas pilnībā dabā noārdās. Tāpat mēs iesakām parasto plastmasas atkritumu maisu vietā izvēlēties BIO plastmasas maisus, kas mūsu klāstā ir pieejami dažādos izmēros. Un visbeidzot mēs aicinām savos ikdienas uzkopšanas darbos gan birojos, gan mājās izmantot ekokapsulas, kuras ikreiz pēc izlietošanas ir atšķaidāmas vienā un tai pašā pudelē, kas pēc tam ir izmantojama atkārtoti (tā vietā, lai katru reizi pēc līdzekļa izlietošanas plastmasas pudeli mestu ārā).

CleanLiving ekoloģiskos uzkopšanas līdzekļus un uzkopšanas piederumus vari apskatīt šeit.

[addthis tool="addthis_inline_share_toolbox"]