Izsakām viedokli par divu purvu saglabāšanu

Tā kā  arī mums rūp dabas daudzveidības un tās vērtību maksimāla saglabāšana, pagājušajā mēnesī mēs kā sabiedrības daļa iesaistījāmies un izteicām savu viedokli par dažu īpašu purvu saglabāšanu - par Rustūžu purvu Limbažu novadā un arī par Skudru purvu Kuldīgas novadā. Mēs patiesi ticam un ceram, ka apsaimniekot dabas vērtības ir iespējams ne tikai tās norokot un izcērtot, bet gan saimniekojot saprātīgi, piemēram attīstot Latvijā eko tūrismu.

Turpinājumā neliels ieskats tam, kāpēc uzskatām, ka šos purvus ir jāsaglabā tādus, kādi tie ir šobrīd.

Rustūžu purvs Limbažu novadā 

Lasot SIA “Eirokonsultants” Ietekmes uz vidi izvērtējumu (turpmāk tekstā – IVN), mēs redzam, ka tiks neatgriezeniski zaudēti četri prioritāri aizsargājamie biotopi, kuri kā dabas vērtība ir ne vien Latvijas mērogā, bet arī Eiropas Savienības mērogā. IVN tiek uzskaitīta procentuālā ietekme uz vidi Latvijas mērogā, kas “nepārsniedz četras simtdaļas procenta no kopējās biotopa platības Latvijā un pusotru desmitdaļu procenta no īpaši aizsargājamās teritorijās aizsargātās biotopa platības Latvijā, uzskatāmi par būtisku nelabvēlīgu ietekmi paredzētās darbības mērogā, bet nebūtisku attiecībā uz aizsargājamo biotopu saglabāšanos Latvijā un tāpēc pieļaujamu, ja to attaisno ekonomiskais/sociālais ieguvums”. Tomēr IVN nav būtiski ņemts vērā eksperta Edmunda Račinska atzinums, ka “Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi. Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos, dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu.” IVN tiek uzsvērts, ka Rustūžu purvs neatrodas Natura 2000 teritorijās, tomēr arī šeit nav ņemts vērā E.Račinska minētais, ka “abu minēto šauri specializēto putnu sugu /dzeltenais tārtiņš un purva tilbīte – CleanLiving piebilde/ ierobežotās un sarūkošās izplatības, kā arī dzelteno tārtiņu ligzdojošās populācijas samazināšanās kontekstā Rustūžu purvs ir jāvērtē kā sugas metapopulāciju ilgstpējai nozīmīga, ļoti labā stāvoklī esoša saudzējama populāciju atradne. Tās atrašanos ārpus Natura 2000 teritoriju tīkla var uzskatīt par vēsturisku pārpratumu, projekta EMERALD9 laikā nekonstatējot Rustūžu purva ornitoloģisko nozīmību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu augsto kvalitāti.”

IVN kā kompromiss tiek piedāvāts saimniecisko darbību veikt purva ziemeļrietumu pusē, īpaši neiedziļinoties, ka arī šajā paredzētajā kūdras ieguves zinā ir nozīmīga dabas daudzveidība, kurā 2018.gadā tika konstatētas 16 (sešpadsmit!) Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas. Arī I.Rēriha savā atzinumā par ietekmi uz īpaši aizsargājamajiem biotopiem un augu sugām uzsver, ka: “ņemot vērā, ka tuvākajā apkārtnē nav līdzvērtīgas platības un kvalitātes augstie purvi, Rūstužu purvam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tas kalpo kā nozīmīga dzīvotne gan augu, gan dzīvnieku sugām un ir sugu migrācijas ceļu būtiska sastāvdaļa.”

IVN arī nav ņemts vērā fakts, ka DA daļā mitruma režīmu būtiski ietekmē ZR daļa. Zemāk norādītajā attēlā redzams, ka ZR daļa ir augstāka, attiecīgi šīs purva daļas ūdeņi apūdeņo DA daļu. IVN nav redzams neviena purva eksperta slēdziens par to, kāda ietekme būs vērojama uz DA daļu brīdī, kad sāksies kūdras izstrāde ZR daļā, taču CleanLiving tur saskata būtisku risku, ka DA daļas mitruma līmenis tiks būtiski traucēts saimnieciskās darbības rezultātā, un  pēc dokumentu izpētes neesam guvuši pārliecību, ka ūdens necaurlaidīgas sienas izbūve šo problēmu risinās, ņemot vērā abu purva daļu dažādos augstumus.

Rezumējot, mēs neesam guvuši pārliecību, ka kūdras ieguves ekonomiskais un sociālais ieguvums ir samērīgs ar Rustūžu purva bioloģiskās daudzveidības sniegto ieguvumu ilgtermiņā, tādēļ lūdzām to ņemt vērā atļaujas piešķiršanai SIA “Sfagnum” kūdras ieguves uzsākšanai, kā arī piesaistīt papildu ekspertus purva bioloģiskās vērtības patieso zaudējumu argumentētam aprēķinam un tā daļas nosusināšanas radītajām sekām, iekļaujot šajā aprēķinā arī purva atjaunošanas izmaksas. CleanLiving uzskata, ka Latvijā vēl ir saglabājušās kūdras ieguves vietas, kas no bioloģiskās daudzveidības aspekta ir daudz mazāk vērtīgas, tādēļ aicinām Vides pārraudzības valsts biroju un SIA “Sfagnum” rast iespējas kūdras izstrādes veikt bioloģiski daudz mazāk nozīmīgos kūdras purvos, atstājot Rustūžu purvu nākamajām paaudzēm kā neskartu un bioloģiski vērtīgu dabas pērli. Vienlaikus aicinām Limbažu novada pašvaldību un/vai SIA “Rīgas meži” kā faktisko īpašnieku izvērtēt iespējas attīstīt Rustrūžu purvā eko tūrismu, piesaistot dabas interesentus no dažādām pasaules valstīm, tādējādi potenciāli iegūstot savos ieņēmumos nozīmīgākus ienākumus par SIA “Sfagnum” piedāvātajām nodokļu nomaksas summām un nedefinēto nomas maksu.

Skudru purvs Kuldīgas novadā

Lasot AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā – LVM) sagatavoto Ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – IVN), redzam, ka paredzētā kūdras izstrāde notiks Skudru purvā, kas ir aizsargājams biotops. IVN ir minētas tādas aizsargājamas augu sugas kā ciņu mazmeldrs, krāsu zeltlape, kailā apaļlape, gada staipeknis, gludkausiņa, kaķpēdiņu artonija, kā arī vairāki medņu putnu īpatņi, kas varētu norādīt uz to riesta vietu Skudru purvā. Lai mazinātu ietekmi uz šīm retajām un aizsargājamām sugām, IVN ir minēts aicinājums neveikt nekādu saimniecisko darbību vietās, kur reģistrētas šīs sugas. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka, uzsākot kūdras izstrādi šai purvā, būtiski tiks ietekmēts Skudru purva kopējā biotopu vide saistībā ar hidroloģiskā režīma izmaiņām vietās, kur šīs sugas ir reģistrētas, attiecīgi minētie aizsardzības pasākumi ilgtermiņā nerisinās sugu aizsardzības jautājumu.

Tāpat IVN redzams, ka paredzētā kūdras izstrāde notiks īpaši aizsargājamā biotopā – 7110 Neskarti augstie purvi. Šeit nepieciešams uzsvērt pašā IVN minēto, ka “ņemot vērā purvu platību salīdzinoši zemo īpatsvaru Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, konkrēto purvu biotopu labo kvalitāti un paredzētās darbības ietekmi uz īpaši aizsargājamo sugu populācijām, paredzētā darbība var atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi ne tikai uz konkrētā purva, bet arī uz purvu biotopiem un ar tiem saistīto sugu labvēlīgas aizsardzības statusu reģionā un Latvijā.” Ir jāņem vērā, ka kūdras izstrādes apjomi visā Latvijas teritorijā palielinās un negatīvā ietekme, kas pašreiz lēmuma pieņemšanai šķiet mazsvarīga, nākotnes situācijā tiks mērīta ar krietni lielāku svaru un diemžēl ar neatgriezeniska zaudējuma rūgtumu.

Arī pārējo biotopu (9010* Veci vai dabiski boreāli meži; 9080* Staignāju meži; 9100* Veci vai dabiski purvaini meži / Purvaini meži) izveidē ir bijuši nepieciešami neskaitāmi gadu simteņi, lai attiecīgie biotopi izveidotos tādi, kādi tie ir pašreiz. Pat, ja kūdras izstrāde daļā no šiem biotopiem tiks izslēgta, jebkurā gadījumā hidroloģiskais režīms, kas attiecas uz šiem biotopiem, tiks ietekmēts, attiecīgi arī paši biotopi tiks būtiski ietekmēti. Pēc kūdras izstrādes beigām būs nepieciešami gadsimti, lai šie biotopi atjaunotos agrākajā to izskatā un bioloģiskajā daudzveidībā, un arī nav garantijas, ka tas vispār notiks, ņemot vērā, ka sugu izplatībai ir nepieciešams avots, no kā atjaunoties.

IVN nav ņemts vērā, ka purva izstrādes rezultātā tiks ietekmēti gruntsūdeņi un attiecīgi arī līmenis vietējo iedzīvotāju akās, tādā veidā riskējot vietējos iedzīvotājus un to iespējamos mājlopus atstāt bez dzeramā ūdens. Dēļ izraktajiem nosusināšanas grāvjiem kūdras izstrādes gadījumā, būtiski mainīsies ūdens cirkulācija arī apkārtējos mežos un laukos, tādējādi ietekmējot apkārtnes mikroklimatu. Turklāt izstrādājamā kūdra žūst un ietekmē gaisu, kas attiecīgi radīs papildu mitrumu un veidosies radiācijas salnas, tādējādi ietekmējot apkārtējos laukus un dārzus.

Nav arī izpētīta ietekme uz Riežupes upes ūdeņiem, kurā ir plānots novadīt purva ūdeņus. Riežupe ir prioritāro ūdeņu sarakstā, kurā nārsto lašveidīgās zivis, alatas utt., un nav veikts izvērtējums attiecībā uz šo zivju nārstošanas traucējumiem. Cik zināms, lielos daudzumos nārsta vietā iepludinātais purva ūdens var nogulties uz ikriem un traucēt to izšķilšanos, kā arī nogulties uz tikko izšķīlušos mazuļu žaunām, būtiski ietekmējot to attīstību.

Vēlamies akcentēt, ka potenciālā kūdras izstrādes peļņa nav salīdzināma ar pašreiz Skudru purvā atrodamajām bioloģiskajām vērtībām. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka purvu atjaunošana nākotnē sastādītu potenciāli lielākas izmaksas, kā gaidāmais sabiedrības kopējais ieguvums. Par piemēru varam minēt Ķemeru nacionālā parka purvu atjaunošanu, kur ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, lai tos atjaunotu to sākotnējā stadijā. Ja kūdras izstrādes ieguvums ir dažu kapitālsabiedrību peļņa un salīdzinoši neliela nodokļu samaksa, tad tas nav salīdzināms ar purva pašreizējo vērtību un to ekosistēmas pakalpojumu vērtību, kas pašreiz novērtēti tikai naudas izteiksmē, turklāt nepietiekami. Ekosistēmas pakalpojumu novērtēšana Latvijā ir sākuma stadijā, un novērtēšana naudas izteiksmē pamatojas uz ārzemju teoriju un praksi, par kuras piemērotību mūsu apstākļiem var diskutēt. Iespējams, ka kūdras ieguves uzņēmējdarbībā, slēdzot nomas līgumus, tiek nepietiekami novērtēta Latvijas kūdras kvalitāte un peļņas potenciāls. Īpaši tas būtu jāapsver, ja tiek atdoti kūdras ieguvei valsts purvi.

Mēs, CleanLiving, kategoriski iestājamas pret jebkāda veida kūdras atradnes izstrādi Skudru purvā. Saimnieciskā darbība šai bioloģiski augstvērtīgajā purvā būtu pieļaujama vien tad, ja tas nebūtu aizsargājams biotops un tā izstrāde neatstātu būtisku ietekmi uz kopējo Dienvidkurzemes mežsaimniecībā esošo salīdzinoši zemo purvu izplatību. Mēs uzskatām, ka Latvijā vēl ir saglabājušās kūdras ieguves vietas, kas no bioloģiskās daudzveidības aspekta ir daudz mazāk vērtīgas, tādēļ aicinām Vides pārraudzības valsts biroju, Kuldīgas domi un LVM rast iespējas kūdras izstrādes veikt bioloģiski daudz mazāk nozīmīgos kūdras purvos, atstājot Skudru purvu nākamajām paaudzēm kā neskartu un bioloģiski vērtīgu dabas pērli. Vienlaikus aicinām Kuldīgas novada pašvaldību un LVM izvērtēt iespējas attīstīt Skudru purvā eko tūrismu, piesaistot dabas interesentus no dažādām pasaules valstīm uz šo augsto purvu, ieņēmumus balstot uz šāda veida pakalpojumiem nevis ietekmējot un iznīcinot dabas vērtības ilgtermiņā.

Ceram, ka atbildīgās iestādes mūsu viedoklī ieklausīsies un ka kopīgi mums izdosies dzīvotnes ar augstu bioloģisko daudzveidību saglabāt nākamajām paaudzēm.