Kā pareizi gatavot kompostu?

Šobrīd arvien aktuālāka tēma Latvijā kļūst bioloģisko atkritumu savākšana un nodošana otrreizējai pārstrādei. Vienlaikus mūsu sekotāju lokā ir arī cilvēki, kas dzīvo privātmājās un veido savas komposta kaudzes vai arī plāno veidot to tuvākajā laikā, tāpēc mums likās interesanti papētīt, kā pareizi gatavot kompostu, ko drīkst izmest komposta kaudzē, lai tā neradītu nepatīkamas smakas, lai rezultātā komposta materiālu varētu izmantot dobē, mazdārziņā vai izmantot to koku un krūmu stādīšanas procesā.

Ko var izmantot kompostēšanai?

Komposta veidošanai var izmantot visu, kam ir augu izcelsme. Kompostēšana ir bioloģisks process, kurā galvenā loma ir mikroorganismiem. Lai tie spētu sekmīgai darboties, tiem ir vajadzīgs ogleklis, slāpeklis, ūdens, barības vielas un skābeklis. Tāpat kompostam vajadzīgi gan zaļie atkritumi, kas ir slāpekļa avots, gan sausie atkritumi, kas ir oglekļa avots.

Komposta kaudzē var izmantot šos materiālus:

• Augļu atliekas
• Dārzeņu atliekas
• Kafijas biezumus
• Olu čaumalas (lai gan var būt nepieciešams laiks, lai tās sadalītos)
• Nopļautu zāli un augus
• Sausas lapas
• Smalki sasmalcinātas koksnes mizas un skaidas
• Salmus
• Zāģu skaidas no neapstrādātas koksnes
• Papīru
• Biomateriāla maisiņus ar OK Compost Home sertifikātu

Ko nedrīkst likt komposta kaudzē:

• Mājas kaķu un suņu izkārnījumus
• Gaļas atkritumus un taukus
• Krāsotus dēļus vai zāģu skaidas ar ķimikālijām
• Spīdīgu papīru - tas ir apstrādāts ar smago metālu ķimikālijām

Oglekļa un slāpekļa attiecība kompostā

“Zaļie” atkritumi ir slāpekļa avots, parasti tie ir mitri un ātri sadalās. Par tādiem sauc kūtsmēslus, pārtikas atkritumus, zaļās lapas, svaigi pļautu zāli. Arī kafijas biezumi ir labs slāpekļa avots. Šīs sastāvdaļas nodrošina komposta mikroorganismus ar olbaltumvielām, tā sekmējot to augšanu un vairošanos. Lielākoties tie ir zaļā krāsā.

“Brūnie” atkritumi ir oglekļa avots. Tie ir visi kompostējamie materiāli ar augstu oglekļa saturu. Tie ir sausi un lēni sadalās, ir brūnā vai tumšākā krāsā. Pie tādiem pieder salmi, lapas, šķelda, koku atgriezumi, papīrs, zāģu skaidas, ēveļskaidas. Tie var saturēt daudz šķiedrvielas, celulozi. Tie sadalās arī pie zemām temperatūrām pie nosacījuma, ja turpat ir pieejami slāpekļa avota “zaļie” organiskie atkritumi. Šīs sastāvdaļas nodrošina mikroorganismus ar oglekli kā enerģijas avotu, lai tie spētu sadalīt organiskos materiālus.

Cik un kādas sastāvdaļas vajadzētu likt kompostā?

“Brūnās” sastāvdaļas : “zaļās” sastāvdaļas
Pēc tilpuma - 75:25
Pēc svara - 50:50

Kā pareizi gatavot komposta kaudzes formu?

Komposta kaudzes forma jāveido trapeces formā, augšpusē veidojot nelielu iedobi, lai palīdzētu uzturēt kaudzē mitrumu. Trūdēšanai nepieciešams gaiss, tāpēc starp komposta kārtām var likt sausus zarus vai augus ar dobiem stublājiem. Kaudzei jābūt vismaz 1 m³ lielai. Trūdēšanas process norīt ātrāk, ja pārtikas atkritumus rūpīgi sajauc ar dārza atkritumiem - sienu, zāli, sasmalcinātiem zariem. Trūdēšanas process nesāksies gadījumos, kad kompostējamos atkritumus veidos tikai zāle vai siens. Kad piramīda izveidota, kompostu ieteicams pārklāt ar sienu, zāli vai koka lapām.

Ātrākam kompostēšanas procesam nepieciešams siltums, gaiss un mitrums. Ja kompostēšanas masa ir pārāk sausa, tā ir papildus jāmitrina ar ūdeni. Ja komposta masai nepiekļūst pietiekoši daudz gaisa, tā sāk pūt un spēcīgi smakot pēc amonjaka vai puvušām olām. Tādā gadījumā kaudzē trūdošajam saturam trūkt gaiss vai ir pārāk viendabīga komposta masa. Tad jāveic aerācijas darbi - periodiski ar dakšu jāapmaisa masa, pievienojot smalkus zariņus, koka mizu un zemi (ja ož pēc amonjaka) vai arī lapas un zāli (ja ož pēc puvušām olām). Kompostēšanas kaudzes piramīdā ik pēc 20-25 cm ieteicams ieklāt kūtsmēslus, kas ir bagāti ar slāpekli un oglekli.

Pareizi sakrauta komposta kaudze dažās dienās uzsilst līdz pat 65°C, un šāda temperatūra spēj iznīcināt nezāļu sēklu dīgtspēju un sēnīšu slimības. Lai trūdēšanas procesu padarītu ātrāku, komposta kaudzi var papildināt ar biokompostētāju, kas sadala skaidas, sīki sakapātus zarus, koku lapas un dārza atkritumus, iznīcina nezāļu sēklas un uzlabo komposta mikrobioloģisko kvalitāti kopumā.

Gatavs komposts patīkami smaržo pēc zemes.

Ceram, ka šie padomi Tev noderēs, veidojot komposta kaudzi savā piemājas dārzā un ka komposta materiālu jau tuvākajos gados varēsi izmantot sava dārza labiekārtošanā un dažādu kultūru audzēšanā. Lai izdodas!

Rakstā izmantotie avoti:
https://www.la.lv/ka-pareizi-veidot-kompostu
https://www.delfi.lv/majadarzs/pagalms/saknu-un-auglu-darzs/ka-pasa-spekiem-pagatavot-kompostu.d?id=38990617
http://www.laukutikls.lv/nozares/lauksaimnieciba/raksti/ka-un-kapec-gatavot-kompostu\